REPORTĀŽA ⟩ Kā notika Krievijas prezidenta "vēlēšanas" Rīgā (11)

Pirmie vēlētāji un protestētāji ieradās krietni pirms pusdienlaika. Kā jau iepriekš tika paziņots, pie ieejas vēlēšanu iecirknī stāvēja Robežsardzes pārstāvji. No rīta rindas bija pavisam nelielas, šķita, ka policistu bija vairāk nekā cilvēku, kuri grib iemest biļetenu vēlēšanu urnā.

Tomēr, tuvojoties pulksten 12.00, cilvēku skaits vēstniecības tuvumā pieauga. Pie ēkas pulcējās protestētāji ar plakātiem pret Putinu, aicinājumiem apturēt karu un atbalstīt Ukrainu, kā arī daudzi godināja nesen mirušo opozicionāru Alekseju Navaļniju. Turklāt daži bija ieradušies arī ar balti-zili-baltiem un Ukrainas karogiem.

Viena no protestētājām portālam TVNET teica, ka nebalsos, jo nevēlas šādā veidā leģitimizēt vēlēšanas. Pretējs viedoklis bija citam akcijas dalībniekam. Viņš plānoja balsot par Vladislavu Davankovu, argumentējot, ka šāda izvēle sagādātu visvairāk problēmu Kremļa administratīvajai mašinērijai. (Vairāki Krievijas opozicionāri aicināja balsot par Davankovu, lai šādi arī parādītu Kremlim, ka iestājas pret to — red.)

"Šoreiz ir ievērojami palielinājies to skaits, kas balso pret Putinu. Jā, kopumā vēlētāju ir ievērojami mazāk nekā 2018. gadā. Taču, manuprāt, tas ir saistīts ar to, ka Latvijai nelojāli cilvēki nobijās un neieradās," norāda viņš.

Protestētāju vidū bija daudz publiski pazīstamu cilvēku. Piemēram, izdevuma “Novaja Gazeta. Eiropa" galvenais redaktors, politologs Kirils Martinovs. Pēc viņa teiktā, lielākā daļa no tiem, kas šeit ieradušies, ir akcijas dalībnieki. "Es nedomāju, ka iepriekšējos gados rinda pie vēstniecības Rīgā šajā laikā bija tik liela. Un tā nepārtraukti pieaug," uzsvēra žurnālists, kas emigrēja uz Latviju kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.

Kopumā šo pasākumu viņš uzskata par veiksmīgu. "Krievijas pilsoņi, kas atrodas Latvijas teritorijā, iespējams, pirmo reizi vēsturē, izmantojot tā saukto vēlēšanu institūtu, ieradās, lai izrādītu masveida neapmierinātību ar diktatūru un karu." Diktatūras apstākļos tas ir labākais, ko varēja izdarīt, piebilda politologs.

Martinova vadīto mediju, kas gadu desmitiem rakstīja atklāti par valsts problēmām, 2022. gadā Kremlis faktiski iznīcināja. "Cilvēki baidās runāt atklāti, simtiem sēž cietumos, diskusijas nav iespējamas. Tāpēc, kad pilsoņi izmanto iespēju pulcēties vienā vietā, mēs redzam, ka propaganda mums melo par to, ka visi vienojas ap Putinu un atbalsta karu. Tie ir meli, ko redzēs gan krievi, gan visa pasaule."

Arī slavenā krievu aktrise Čulpana Hamatova piekrita Martinovam. Viņa bija viena no pirmajām, kas nosodīja pilna mēroga iebrukumu un aktīvi iestājās pret Kremļa politiku. Intervijā portālam TVNET viņa apliecināja, ka piedalās mītiņā pret Putinu, lai gan vēl nav izlēmusi, ko darīs, kad stāvēs pie vēlēšanu urnas.

Pašu akciju aktrise, kas pēdējos divus gadus dzīvo un strādā Latvijā, vērtēja divējādi. "No rezultāta, t.i., skaitļu rakstīšanas viedokļa, tā ir bezjēdzīga. Taču no tā viedokļa, ka var redzēt, cik daudz cilvēku iebilst pret pašreizējo Krievijas valsts politiku, tā ir ļoti svarīga."

Taisnības labad jāatzīst, ka ne visi piekrita piedalīties intervijā. Īpaši vecāka gadagājuma cilvēki. Tāpēc nevar droši apgalvot, ka visi, kas stāvēja rindā, plānoja balsot pret Putinu.

Tomēr ir skaidrs, ka to, kuri vēlējās par viņu balsot, bija ievērojami mazāk nekā 2018. gadā.