Noskaties ⟩ Arī Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijā ir uzņēmums, kas eksportējis produkciju uz Krieviju

Federācija pērn savu biedru vidū uzņēmusi uzņēmumu, kas aizvien trešdaļu produkcijas eksportē uz Krieviju. Tāpat aizdomas bijušas arī par mākslīgi audzētu federācijas biedru skaitu, uzņemot arī firmas, kuru darbības joma īsti nav saistāma ar aizsardzības industriju. LDAIF savulaik tika dibināts tieši ar šādu mērķi – lai attīstītu aizsardzības industrijai nepieciešamo preču ražošanu Latvijā.

LDAIF jau drīz pēc dibināšanas, pirms 11 gadiem, noslēdza sadarbības līgumu ar Aizsardzības ministriju. Federācija izveidojusies kā vidutājs uzņēmēju un ministrijas sadarbībā, tā organizē izstādes un Latvijas uzņēmēju dalību starptautiskos projektos.

Pērn vasaras vidū LDAIF piešķirti arī valsts budžeta līdzekļi – vairāk nekā simt tūkstoši eiro (106 737 eiro), lai tā veicinātu Latvijas nacionālās aizsardzības industrijas un pētniecības iestāžu iekļaušanos NATO un Eiropas Savienības militāro spēju attīstībā.

“Lai mūsu partneri par tiem mūsu labajiem darbiem runā un spriež, bet katrā gadījumā tas fakts vien, ka mēs šobrīd esam izauguši tik lieli, ka nu tas, es domāju, liecina pats par sevi,”

saka LDAIF valdes priekšsēdētāja Elīna Egle-Ločmele.

Tomēr tieši pārāk formāla potenciālo biedru izvērtēšana pirms to uzņemšanas un biedru skaita audzēšana, lai matemātiski palielinātu biedru apgrozījumu, veido daļu pārmetumu federācijas vadībai, kam sekoja arī šķelšanās organizācijā. Pērn novembrī no tās izstājās viens no dibinātājiem, arī viens no lieliem Aizsardzības ministrijas partneriem inovāciju jomā, valstij daļēji piederošais “Latvijas Mobilais telefons” (LMT).

“Pēdējos gados tika diezgan mākslīgi audzēts federācijas biedru skaits, un tai skaitā arī ar biedriem, kas ne līdz galam, mūsuprāt, ir derīgi industrijai. Kas joprojām turpina sadarbību ar Krieviju un kas rada gan konfidencialitātes, gan reputācijas riskus mums kā aizsardzības nozares dalībniekam,”

norāda LMT viceprezidents Ingmārs Pūķis.

Starp LDAIF biedriem bijis gan pārvietojamo tualešu pakalpojuma sniedzējs, gan fitnesa aprīkojuma piegādātājs, apkures katlu ražotājs un citi. Pērn augusta beigās par federācijas biedru uzņemts elastīgo tekstila un medicīnas preču ražotājs “Tonus Elast”, kas saskatījis potenciālu izstrādāt arī duālā lietojuma produktus. Tobrīd uzņēmums pats atzinis, ka trešdaļu produkcijas eksportē uz Krieviju. Firma atrodama arī Ekonomikas ministrijas publicētajā sarakstā ar uzņēmumiem, kas 2023. gada decembrī eksportēja saražoto uz Krieviju un Baltkrieviju.

“Ja mēs runājam konkrēti par “Tonus elast”, kuram šobrīd vēl palicis nedaudz biznesa Krievijā, tad arīdzan šis jautājums tika plaši izdiskutēts mūsu padomē. Un no uzņēmuma vadības tika pausta apņemšanās pēc iespējas drīzāk šo tirgu atstāt. Ja uzņēmums nespēs pildīt šīs saistības, tad, protams, mūsu ētikas komisijā arī šis jautājums tiks skatīts un uzņēmums tiks izslēgts no biedru vidus,”

norāda Egle-Ločmele. Viņa saka, ka uzņēmums solījis uz citiem tirgiem pārorientēties šā gada laikā.

“Tonus Elast” uz “de facto” jautājumiem līdz sižeta montāžai nebija atbildējis.

Domstarpības starp federāciju un LMT saasinājās laikā, kad bija aktīvas diskusijas gan par Valsts aizsardzības korporācijas izveidi, gan speciāla Aizsardzības industrijas likumprojekta izstrādi. Tas tagad Saeimā tiek gatavots pēdējam lasījumam.

“Šobrīd federācija savā darbā arvien mazāk sāk ņemt vērā visu biedru viedokli gan likumdošanas izstrādē, gan it īpaši jautājumā par to, kāda ir mūsu attieksme pret “Valsts aizsardzības korporācijas” nodibināšanu, kas, mūsuprāt, ir stratēģiski svarīgs solis, ko mēs centīsimies atbalstīt. Īsāk runājot, mēs konstatējām, ka aizsardzības federācija turpina arvien vairāk iet preču pārdevēju biedrības virzienā. Bet tas, kas mūs vienmēr vēsturiski ir interesējis, ir Latvijas industrijas un Latvijas ražošanas attīstība,” saka Pūķis.

Aizsardzības ministrija neplāno pārskatīt sadarbību ar LDAIF. Taču pie sarunu galda parādījies vēl viens nevalstiskā sektora partneris – janvāra vidū nodibinātā “Latvijas industrijas attīstības konfederācija” (LIAK), kuru veido lielākās ražojošās Latvijas industrijas, izņemot pārtiku. Starp LIAK dibinātājiem ir Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija, Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācija, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija, Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācija, Latvijas Kokrūpniecības federācija. Savukārt valdē ir Normunds Bergs, Juris Binde, Ivars Eniņš, Kristaps Klauss, Vitālijs Skrīvelis. Viens no trim biedrības dibināšanas dokumentā uzskaitītajiem mērķiem ir aizsardzības industrijas attīstība.

Saeimas deputāts un Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”):

“Galvenais ir, kā mēs esam definējuši militārās industrijas ekosistēmas attīstību un sadarbības partneri, kas piedalās un ar mums kopā runā un ar ko mēs varam sarunāties. Un tāpēc mums netraucē [runāt] vienā gadījumā ar LDAIF , otrā gadījumā – “Latvijas Industrijas attīstības konfederāciju”, un asociācijas, un arī ar LTRK vai LDDK mēs varam runāt.”

Nozīmīga loma vietējās industrijas attīstībā ir tādiem projektiem kā, piemēram, bruņumašīnu “Patria” ražošana. Sākotnēji tam kvalificējās vien pāris Latvijas uzņēmumu, šobrīd procesā iesaistīti jau desmit. Pērn oktobrī Ādažu bāzē 5G testa vidē NATO valstu pārstāvji testēja duci dažādu tehnoloģiju, tai skaitā bezpilota transportlīdzekļus. Šo testa vidi nodrošina uzņēmums LMT.

Latvija tagad sevi pieteikusi ar ideju par dronu koalīcijas veidošanu, kam pievienojušās jau deviņas valstis. Dronu koalīcijas nodomu dokuments paredz ieguldīt resursus dronu ražošanai un piegādāt tos Ukrainai, arī testēt dronus un apmācīt karavīrus. Latvija dronu koalīcijai apņēmusies atvēlēt desmit miljonus eiro gadā.

“Mums pirmais solis bija identificēt partnerus, kuri būtu spējīgi tūlīt un tagad konkrētus dronu apjomus piegādāt, tas varētu būt, kuriem ir noliktavā jau. Un spētu identificēt, lai visīsākajā laikā mēs spētu jau koncentrēt un sagatavot pirmos sūtījumus Ukrainai. Nākamais solis būs, protams, jau veidot šo attīstību, kuri būtu augstas gatavības ražošanā gatavi iesaistīties un jau šī gada laikā saražot,”

saka Švinka.

Uzņēmēji no savas puses piedāvājumus iesnieguši aptuveni jau pirms mēneša. Tomēr tālāk process pagaidām nav ticis, un nav arī skaidrs, kādi būs nākamie soļi un cik tas aizņems laika. Amatpersona stāsta, ka tie, kas nebūs vēl gatavi ražot, varēs pieteikties izsludinātajos grantu projektos. Tiesa gan, aktuālajā kārtā pieteikšanās ir noslēgusies.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) uzskata, ka process ir pārāk lēns un jāatrod veidi, kā to mainīt: “Manuprāt, šobrīd iezīmējās kapacitātes problēmas - viens ir šīs politiskās idejas par to, kas būtu jādara, otrs ir par reālām iespējām pašiem uzņēmējiem to tiešām arī īstenot. Mūsu interesēs ir, lai tas notiek pēc iespējas vairāk Latvijā. Lai šīs ražotnes te attīstās. Līdz ar to mums ir ne tikai aizsardzības resoram jādomā par šīm idejām un jāvāc šis finansējums, bet arī jārada priekšnosacījumi kapitāla pieejamībai, lai šīs ražotnes, kas jau ir, lai tās varētu iegūt papildu līdzekļus apgrozāmajiem līdzekļiem.”

Ekonomikas ministrs norāda, ka viņi strādā ar abām nevalstiskajām organizācijām, jo katrai ir savas stiprās puses.

Topošais industrijas likumprojekts paredz arī to, kad un kā Aizsardzības ministrija sadarbojas ar nozares nevalstiskajām organizācijām. Neviena konkrēta nav nosaukta vārdā, lai gan mēģinājums to panākt ir bijis.

Piecos gados no 2018. līdz 2022. gadam Aizsardzības ministrija 32 dažādiem projektiem grantos piešķīrusi nepilnus divus miljonus eiro (1 898 464), kam pretī bijis gandrīz tikpat liels uzņēmumu finansējums.

Bet jaunajā kārtā plāno sadalīt 600 000 eiro, kam saņemti 36 projektu pieteikumi. Plus vēl 15 projekti īstenoti ar Eiropas drošības fonda atbalstu un pusotra miljona eiro finansējumu.