Aptaujas ārvalstīs: par Putinu nobalsoja mazāk nekā 20% vēlētāju

Saskaņā ar projekta “Balsot ārzemēs” datiem, kas apkopo rezultātus, kuri iegūti no vēlēšanu iecirkņiem citās valstīs, Putinu atbalstīja 19,6 procenti vēlētāju. Šādi dati par 25 valstīm bija pieejami plkst.23.00 pēc Maskavas laika. Augsts atbalsta līmenis ir Vidusāzijas valstīs (piemēram, Uzbekistānā par Putinu nobalsoja 36%) un Kiprā (23% un 37% divos vēlēšanu iecirkņos). Turcijas galvaspilsētā Ankarā par Putinu nobalsoja 31% no 78 cilvēkiem, bet Stambulā un Trabzonā viņš saņēma tikai 4-5% atbalstu no vairāk nekā 1100 respondentu. Tikmēr Taizemē tikai 10 procenti tur dzīvojošo krievu vēlas, lai Putins būtu prezidents piekto reizi, Kazahstānā - 8 procenti, Lietuvā - 4 procenti, bet Somijā - 7 procenti.

Čehijā vēlēšanas notika tikai vienu dienu - 15. martā. “Acīmredzot Krievijas vēstniecība nopietni brīdināja Maskavu par to, ka tūkstošiem krievu ir gatavi balsot pret Putinu un visos iespējamos veidos demonstrēt, ka tās nav vēlēšanas, bet gan īpaša vēlēšanu operācija Putina atkārtotai iecelšanai amatā,” skaidroja politologs un Centrāleiropas un Austrumeiropas eksperts Ivans Preobraženskis. - Nu un Maskava nolēma neļaut Prāgai demonstrēt nostāju pret Putinu. Tomēr, saskaņā ar Viasnas aptaujas datiem, 1310 no aptuveni 1700 cilvēkiem, kas balsoja vēstniecībā Prāgā, sniedza atbildi par savu izvēli. No tiem 4,1% atbalstīja Putinu, bet gandrīz 25% sabojāja vēlēšanu biļetenus. Aptuveni 1000 cilvēku nevarēja nobalsot - nepietika laika.

Krievijas teritorijā, saskaņā ar pirmajiem CVK datiem, par Putinu nobalsoja gandrīz 88%.

Ap 17.marta pusdienlaiku pie Krievijas diplomātiskajām pārstāvniecībām Londonā, Berlīnē, Parīzē, Milānā, Milānā, Belgradā un citās pilsētās, kurās dzīvo lielas krievu kopienas, no kurām daudzi devās svešumā pēc Vladimira Putina organizētā iebrukuma Ukrainā, veidojās milzīgas rindas, ziņo aģentūra AP.

Daudzi cilvēki pusdienlaikā ieradās pie Krievijas vēstniecībām valstīs, uz kurām krievi masveidā bēguši kopš kara sākuma un mobilizācijas izsludināšanas 2022. gadā. Reuters korespondenti saskaitīja aptuveni 1000 cilvēku kilometru garā rindā uz balsošanu Erevānā. Visi, kurus žurnālisti uzrunāja, sacīja, ka ir ieradušies protestēt pret Putinu un viņa politiku.

Krievijas Ārlietu ministrijas preses pārstāve Marija Zaharova sacīja, ka milzīgajām rindām nav nekāda sakara ar protesta akciju “Pusdienlaiks pret Putinu”. Pretējā gadījumā tie, kas ieradušies, lai akcijā piedalītos, “būtu izklīduši uzreiz pēc pusdienlaika,” viņa rakstīja savā Telegram kanālā. “Viņi ieradās nodot savu balsi, izmantojot iespēju, ko, par spīti visiem Rietumu draudiem, viņiem deva viņu valsts - Krievija. Par ko un kā viņi balsoja, ir viņu brīva izvēle. Taču tas, ka viņi noraidīja marginalizēto cilvēku aicinājumus, ir acīmredzams ikvienam,” rakstīja Zaharova.

Navaļnija atraitne Jūlija piedalījās protestā pie Berlīnes vēstniecības, ko organizēja Alekseja Navaļnija atbalstītāji. Krievi turēja instalāciju, kurā bija attēlots Putins, kas peldas asins vannā  Ukrainas karoga krāsās.

Parīzē vēlētāji turēja plakātus “Krievija ≠ Putins”, “Brīvību politieslodzītajiem” u. c., Londonā – “Putins ir sērijveida slepkava”, Hāgā – “Putinu gaida Hāgā”, “Putinam un putinismam – nē”.

“24. un 28. maršruta autobusi ir pārpildīti ar krieviski runājošiem jauniešiem, gandrīz kilometru gara rinda apliekusies dīķim pie Krievijas vēstniecības Hāgā, desmitiem protestētāju skandē Navaļnija vārdu, kliedzot “Mēs uzvarēsim!”,” notiekošo aprakstīja Nīderlandes laikraksts Trouw. “Politiski mūsu balsīm nebūs nekādas ietekmes. Taču mēs vēlamies parādīt pasaulei, ka ir daudz krievu, kas iebilst pret karu un Putinu,” laikrakstam sacīja 21 gadu vecais ekonomikas maģistrantūras students Viktors, kurš uz balsošanu bija ieradies no Brabantes.

Berlīne pic.twitter.com/eoIfVCdnsY

— Indulis Balmaks (@balmaks) March 17, 2024