“Saņemam informāciju, ka iedzīvotāji, īpaši vecāka gadagājuma, bažījas par krāpniecisku zvanu un nevēlas turpināt sarunu ar CSP intervētāju. Aicinu uzticēties CSP intervētājam, kurš, sākot sarunu, vienmēr stādīsies priekšā, un turpināt sarunu. Jā, CSP iedzīvotājiem jautā arī par ienākumiem, bet mēs neprasām viņu bankas datus, un tā ir būtiska atšķirība no krāpniekiem, kuri cenšas izvilināt no iedzīvotājiem informāciju par viņu bankas kontiem vai maksājumu kartēm. Statistiku par iedzīvotāju labklājību un nabadzības rādītājiem valsts un pašvaldību iestādes ik gadu iegūst no CSP veiktās iedzīvotāju aptaujas, un tā tiek izmantota pabalstu pārskatīšanai, tāpēc par ienākumiem mums reizi gadā ir jāvaicā," CSP intervētāju zvaniem aicina uzticēties Sociālās statistikas departamenta direktore Baibai Zukula.
Līdz maija beigām CSP turpinās aptauju par Latvijas iedzīvotāju interneta lietošanu: biežumu, mērķiem un citiem ar interneta lietošanu saistītiem jautājumiem. Šajā aptaujā iekļauti 8,5 tūkstoši respondentu vecumā no 16 līdz 74 gadiem, aptverot visus Latvijas reģionus. Internetā atbildēja 6 % respondentu, bet līdz 26. maijam notiks telefonintervijas vai intervijas klātienē respondenta dzīvesvietā.