100% zaļā enerģija Latvijā līdz 2025. gadam: vai sasniedzams mērķis?

Latvijā no atjaunīgajiem resursiem šobrīd tiek ražota vairāk nekā puse enerģijas, tomēr Eiropas klimata mērķi ir vēl ambiciozāki. Kāda ir atjaunīgās enerģijas nākotne Latvijā, kādi ir galvenie šķēršļi zaļākai dzīvei mūsu mājokļos un kādus izaicinājumus jomas attīstībai rada izglītotu speciālistu trūkums darba tirgū, stāsta "Latvenergo" rīkotā konkursa "FIZMIX Eksperiments" eksperts, "Elektrum" Energoefektivitātes centra pārstāvis Toms Lācis.

Latvijas pozīcija atjaunīgajā enerģijas attīstībā ir salīdzinoši laba, ņemot vērā citu valstu situāciju, tomēr svarīgi apzināties, ka klimatneitralitātes mērķu sasniegšana jau tuvāko gadu desmitu laikā nav iespējama bez nopietnām iniciatīvām gan individuālu elektroenerģijas lietotāju, gan valsts līmenī, uzskata T.Lācis. Vidējie rādītāji pasaulē attiecībā uz atjaunīgās enerģijas dominēšanu tirgū ir sliktāki nekā Latvijā, un no fosilajiem, tātad vidi piesārņojošiem avotiem radīta enerģija veido aptuveni 70 %. Latvijā savukārt vairāk nekā puse enerģijas tiek ražota no atjaunīgajiem resursiem, galvenokārt no hidroenerģijas. Tomēr, lai sasniegtu Eiropas klimatneitralitātes mērķus un atjaunīgā enerģija dominētu, vēl daudz darāmā. T.Lācis lēš, ka, "visus mājasdarbus izdarot pareizi", Latvijā savas enerģijas vajadzības nākotnē tikai no atjaunīgajiem resursiem varētu nodrošināt līdz 2050. gadam.

Atjaunīgās enerģijas nākotne gan pasaulē, gan Latvijā lielā mērā saistās ar saules un vēja enerģijas pilna potenciāla izmantošanu. "Skatoties pēdējās desmitgades griezumā, Latvija ir labā pozīcijā attiecībā pret citām valstīm. Tai pašā laikā citas valstis šobrīd atjaunīgās enerģijas virzienā iet ar lielāku jaudu nekā mēs. Lielā mērā tas saistās arī saules un vēja parku attīstīšanu," saka T.Lācis.

Būtisks šķērslis vēja parku attīstībā Latvijā līdz šim bijis "esmu par, taču tikai ne manā sētā" princips. Viņš saka: "Cilvēki Latvijā ir zaļi domājoši un, domāju, arī apzinās zaļās enerģijas vērtību klimata neitralitātes un arī enerģētiskās neatkarības ziņā. Vairums ir arī par vēja enerģijas potenciāla izmantošanu, taču kļūst rezervēti brīdī, kad vēja parku attīstība tiek plānota viņu dzīvesvietas, pilsētas tuvumā. Vēja parku attīstība noteikti ir būtisks solis mūsu enerģētiskajā neatkarībā, taču prasa izpratnes veicināšanu sabiedrībā un kompromisu."

Vienlīdz liels izaicinājums atjaunīgās enerģijas nākotnē ir arī lietotāju patēriņa optimizācija: pat ja enerģija tiek ražota no atjaunīgajiem resursiem, tās ražošanai, pārvadei un izmantošanai joprojām var būt negatīva ietekme uz vidi. "Ir maldīgi domāt, ka zaļā enerģija nav jātaupa. Tā nav! Mērķis ir, lai mēs visi savā ikdienā patērētu arī mazāk enerģijas. Enerģijas patēriņa optimizācija arī nākotnē nāks par labu gan vides mērķiem, gan lietotāju maciņam," saka T.Lācis.

Par energoefektivitāti lietotājiem, viņaprāt, svarīgi domāt kā par pirmo soli zaļās domāšanas virzienā, un tikai tad plānot saules paneļu uzstādīšanu uz mājas jumta vai citas iniciatīvas. "Primārais ir pēc iespējas samazināt savu enerģijas patēriņu. Ja būsim efektīvāki, mums sava patēriņa nodrošināšanai vajadzēs mazāk saules paneļu, un to uzstādīšana atmaksāsies krietni ātrāk. Ja māja būs labi siltināta, varēsim izvēlēties mazāk jaudīgu un tātad droši vien arī lētāku siltumsūkni. Principi nemainās: energoefektivitāte būs aktuāla arī nākotnes enerģijas kontekstā," skaidro T.Lācis.

Biežākās kļūdas, ko cilvēki savās mājas attiecībā uz energoefektivitāti joprojām pieļauj, ir savā starpā konfliktējošas iekārtas, piemēram, siltumsūknis māju silda uz 22 grādiem, bet ventilācijas uzstādījumi rāda 21 grādu, vai arī jaunu elektroiekārtu uzstādījumu neoptimizēšana atbilstoši savām vajadzībām un iekārtas, kas turpina darboties snaudas režīmā, kad netiek lietotas.

Vienlaikus situācijā, kad uz klimatneitralitāti un nākotnes enerģiju lūkoties mudina ne vien Eiropas klimata mērķi, bet arī šīs joma straujā attīstība, vēl viens nākotnes izaicinājums, ar ko drīzumā var saskarties arī Latvija, ir enerģētikas, ilgtspējas un vides jautājumos izglītoti speciālisti. "Augsti izglītotu speciālistu trūkums ir problēma jau šī brīža tirgus apstākļos. Apstākļos, kad par klimatneitralitātes un enerģētikas jomu dažādu regulu veidā mudina domāt Eiropas Savienība, un arī uzņēmumiem ir pienākums sekot līdzi savai ietekmei uz vidi, enerģētiķu, vides un ilgtspējas ekspertu un inovatoru trūkums tuvāko gadu laikā tikai saasināsies," uzskata T.Lācis.

Lai mudinātu jauniešus pievērsties šai jomai, kā arī attīstīt ar fiziku un STEM saistītās prasmes, Latvenergo šogad jau 29.gadu pēc kārtas organizē erudīcijas konkursu 8. un 9. klašu skolēniem "FIZMIX Eksperiments". Pie tam Latvijas konkursa šī gada galvenā tēma ir nākotnes enerģija. "Šis konkurss ir lielisks indikators ar fiziku un citām eksaktajiem zinībām virzienu nākotnes potenciālam darba tirgus kontekstā. Visu atjaunīgās enerģijas virzienu pamatā ir fizika, matemātika un dabaszinības. Jaunieši ir tie cilvēki, kas nākotnē, visticamāk, arī būs tie, kas risinās nākotnes enerģētikas problēmas, par kurām mēs šobrīd nemaz nezinām. Šī ir joma, kas strauji attīstās, kurā strauji ienāk gan tehnoloģiskās, gan ideju inovācijas," saka T.Lācis.

Konkursa "FIZMIX Eksperiments" kulminācija būs Latvijas Fizikas festivāls, kas norisināsies 13.aprīlī konferenču centrā "ATTA Centre" Rīgā un uz kuru aicināti ne tikai konkursa dalībnieki un viņu atbalstītāji, bet jebkurš interesents – ģimenes ar bērniem, jaunieši, fizikas interesenti un visi citi, kurus aizrauj nākotnes enerģija. Fizikas festivāls apmeklētājus šogad priecēs ar zinātniski izklaidējošu bezmaksas programmu, kas aizraus gan lielus, gan mazus apmeklētājus. Fizikas festivālā paredzētas dažādiem vecumiem piemērotas tematiskas izziņas pieturas, piemēram, saules, vēja un tumšās matērijas, kurās būs iespējams iepazīt dažādu dabas elementu enerģijas ieguves potenciālu, piedalīties aizraujošos eksperimentos, aprunāties ar zinātniekiem un pētniekiem, kā arī noslēgumā baudīt grupas "Astro'n'out" koncertu. Tāpat festivāla laikā notiks fizikas skolotāju meistarklase, meklējot jaunas idejas fizikas stundu bagātināšanai un skolēnu aizrautības veicināšanai un eksakto zinātņu ekspertu diskusija un citas aktivitātes.

Raksts tapis sadarbībā ar erudīcijas konkursu “FIZMIX Eksperiments".