Krievijas iedzīvotājiem ir bijuši ekonomiski iemesli balsot par Putinu, taču ir kāda nianse (41)

Divus gadus pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Krievijā daudziem ir iemesli uzskatīt, ka kara ekonomika strādā, un tas ir arī Krievijas iedzīvotāju interesēs – nostāties pret Rietumiem, kas “cerēja ar sankcijām novērst iedzīvotājus no sava vadoņa”. Lai gan karš ir radījis simtiem tūkstošu upuru, un ilgtermiņa izaicinājumi tikai pieaug, Putins var norādīt uz virkni ekonomisku panākumu.

“Renessans Capital” ekonomiste Sofija Doneca norāda, ka “Krievija Putina pārvēlēšanas sagaidījusi labā formā”. Respektīvi, patērētāju noskaņojums Krievijā ir ļoti optimistisks, un par krīzi tikpat kā nekas neliecina.

Ir gan arī problēmas – darba tirgū ir pastiprinājusies krīze, un arī Putins atzinis, ka darba devējiem trūkst ap 2,5 miljoniem darbinieku.

“Parastajam Krievijas iedzīvotājam tas nozīmē, ka vairs nav uztraukuma par iespējamu darba zaudēšanu īstermiņā. Bezdarbs ir vēsturiski mazākajā līmenī, bet darba devējiem ir jāgaida ilgs laiks, lai tiktu pie jauniem darbiniekiem. Inflāciju arī pagaidām izdodas apturēt ar algu pieaugumu, kas 2023. gadā vidēji bijis ap 30%,” saka Doneca.

“Karš ir devis iepriekš neiespējamu sociālo un ekonomisko mobilitāti daudziem Krievijas iedzīvotājiem. Daudzus priecē fakts, ka par kritušajiem vīriem un dēliem saņemtas izmaksas, kas ļāvis iegādāties mašīnu, dzīvokli, vai pārcelties no laukiem uz pilsētu,” norāda socioloģe Anna Kulešova.

Viss gan nav tik spīdoši

“Krievijas valsts izdevumos milzīga daļa ir tieši militārie izdevumi. Tas nepaliks bez sekām. Krievijai nāksies rēķināties ar rūkošiem energoresursu eksporta ieņēmumiem, kā arī – nāksies tērēt pirms kara uzkrātās rezerves. Īstermiņā šī fiskālā greznība ļaus uzturēt patērētāju labo noskaņojumu, taču pēc tam, kad tiks iztērēti Nacionālā Labklājības fonda līdzekļi, varasiestādēm būs jāpieņem smags lēmums – turpināt ļaut kāpt inflācijai, samazināt budžeta izdevumus vai paaugstināt nodokļus,” skaidro “Bloomberg” ekonomists Krievijas jautājumos Aleksejs Isakovs.

Inflācija (7,7% gada izteiksmē) jau pašlaik pārsniedz Centrālās bankas mērķus, bet budžeta deficīts jau februāra beigās teju sasniedzis šogad visa gada laikā plānoto līmeni.

“2023. gada ekonomiskās izaugsmes atjaunošanās stāstu diez vai izdosies atkārtot,” norāda Doneca. Rezerves, ko iepriekš izdevies veiksmīgi uzkrāt un papildināt, lielā mērā ir izsmeltas. Būtiska nodokļu celšana ir neizbēgama, bet galvenais izaicinājums valsts ekonomikai būs ļoti augsta nenoteiktība.