Ventspils negribot apvienoties ar apkārtējo novadu

Ventspils pilsētas dome uzskata, ka Ventspils, "ņemot vērā tās nozīmi starptautiskajā un nacionālajā līmenī", neesot savienojama ar Ventspils novada pagastiem, turklāt neesot "objektīvu pierādījumu par jaunā Ventspils novada pašvaldības iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu organizācijas uzlabojumiem".

Tādēļ Ventspils pilsētas domes sēdē pieņemts lēmums, kurā pausta nostāja, ka pašlaik spēkā esošā Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma normas paredz "būtiskus un nepamatotus Ventspils pašvaldības tiesību ierobežojumus", tas neesot pienācīgi izstrādāts un esot pārkāptas konsultāciju ar pašvaldībām juridiskās procedūras.

Vairumam pašvaldību administratīvi teritoriālā reforma noslēdzās 2021.gadā. Tomēr vairāki lēmumi tika atlikti, Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā norādot termiņus, līdz kuriem pašvaldībām jāapvienojas, piemēram, piecām lielajām pilsētām apvienošanās ar apkārtējiem novadiem pašlaik ir atlikta līdz 2029.gadam. Pašlaik Saeimā plašumā vēršas diskusija par iespējamiem likuma grozījumiem, un vairāki reģionālie politiķi šo laiku izmanto, lai mēģinātu panākt reformu ieceru mainīšanu.

Ventspils pilsētas politiskā vadība uzskata, ka minētā likuma tiesiskais regulējums nesasniedzot 13.Saeimas administratīvi teritoriālajai reformai izvirzīto mērķi - līdz 2021.gadam izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā un sniedz iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām.

Ventspils dome pauž bažas, ka Ventspils iekļaušana Ventspils novada pašvaldībā praksē nozīmēšot pilsētas iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu skaita samazinājumu, kā arī to sadārdzinājumu un izpildes kvalitātes kritumu.

Tādēļ pilsētas dome uzskata, ka šajā likumā jāveic labojumi, "lai novērstu no Latvijas Satversmes 1. un 101.panta izrietošos Ventspils pašvaldības vietējās kopienas tiesību uz patstāvīgu pašvaldību pārkāpumus". Gaidām reforma esot uzskatāma "par prettiesisku un nepamatotu, un Ventspils pašvaldības vietējās kopienas interesēm neatbilstošu".

LETA jau ziņoja, ka saistībā ar gaidāmajiem grozījumiem Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā varētu aktualizēties Mārupes un Babītes sadalīšanas un Jelgavas pilsētas un Jelgavas novada pašvaldības neapvienošanas iespējas, iepriekš pēc koalīcijas sanāksmes pastāstīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) politiķis, ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Plānots, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija virzīs grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, lai Madonas novadam pievienotu Varakļānu novadu.

Valainis skaidroja, ka ZZS kādus savus priekšlikumus balstīs tikai attiecīgo pašvaldību domju pieņemtajos lēmumos par kādām izmaiņām vai kādu izmaiņu atlikšanu. Partiju apvienība gan sākotnēji izvērtēs, vai attiecīgās domes lēmums būtu atbalstāms.

Pēc ZZS politiķa minētajiem piemēriem "Jaunās vienotības" (JV) politiķis, finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) cita starpā norādīja, ka nebūtu īstais laiks sākt pārskatīt visu administratīvi teritoriālo reformu.

Arī Valainis apliecināja, ka ZZS negrasās atbalstīt visas ATR pārskatīšanu, bet runa ir par pašvaldību nostājām, kuras arī vēl tiktu vērtētas.