Slimnīcu biedrība aicina Veselības ministriju veikt labojumus iecerētajā slimnīcu tīkla reformā

VM februāra beigās nodeva saskaņošanai informatīvo ziņojumu par slimnīcas tīkla reformu, par kuru savus priekšlikumus iesniegusi arī LSB. Tās vērtējumā, VM piedāvā "ļoti atšķirīgu pieeju" personāla plānošanā, piemēram, Rīgas Dzemdību namā un Jūrmalas slimnīcas uzņemšanas nodaļā ir plānots neonatalogs, bet perinatālos aprūpes centros šāds speciālists nav paredzēts. Tāpat LSB nav saprotami arī neonatologa darba apmaksas nosacījumi.

LSB arī nav saprotams, kā aprēķināts māsu skaits uzņemšanas nodaļās. Biedrība aicina nesamazināt māsu skaitu un palielināt māsu palīgu skaitu. Uzņemšanas nodaļās vairākas manipulācijas var veikt tikai māsa, un, samazinot māsu skaitu uzņemšanas nodaļā, pagarināsies laiks, ko pacients pavadīs līdz saņems pilnu medicīnisko palīdzību, savu piedāvājumu skaidro LSB.

LSB arī aicina pagarināt līdz 2028.gadam laiku, līdz kuram ieviest atsevišķu posteni ginekoloģijā, vienu ķirurgu un ārstu internistu - neatliekamās medicīnas ārstu neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļā (NMPUN).

LSB rosina nenoteikt par obligātu visās slimnīcās veidot hronisko pacientu aprūpes nodaļas. Tā vietā hronisko pacientu aprūpe varētu būt integrēta citu profilu nodaļās vai gultās atbilstošajās nodaļās, piedāvā LSB.

Atbilstoši VM piedāvājumam, jaunā apmaksas sistēma NMPUN paredz arī pārējo iesaistīto ārstniecības personu sniegto pakalpojuma apmaksu, skaidri definējot nodaļā nepieciešamās ārstniecības personas un to skaitu kvalitatīva veselības aprūpes pakalpojuma nodrošināšanai.

Tikmēr LSB ieskatā, papildu piešķirtais finansējums starp ceturtā līmeņa stacionāriem esot nevienmērīgs un neproporcionāls NMPUN noslodzei. Biedrība aicina pārskatīt vidējā un jaunākā ārstniecības personāla skaitu proporcionālāk pacientu skaitam, vienlaikus izlīdzinot attiecības starp ceturtā un piektā līmeņa slimnīcām. Biedrība arī uzsver, ka personāla izmaiņas nav saskaņotas ar tās biedriem.

Savukārt observācijas maksājums tiktu noteikts, ņemot vērā slimnīcas līmeni un balstoties uz 2023.gadā katrā slimnīcu līmenī vidēji observēto pacientu skaitu, piedāvā LSB. Tā iebilst pret VM piedāvājumu noteikt katrai iestādei individuāli, balstoties uz pērn iestādē observēto pacientu skaitu, jo observējamo pacientu īpatsvars "nozīmīgi atšķiras pa slimnīcām".

LSB iebilst arī pret anesteziologu, reanimatologu un radiologu asistentu/radiograferu darba NMPUN apmaksu, saskaņā ar manipulāciju tarifu.

Tāpat LSB iebilst pret līdzekļu, kuri ir paredzēti stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu pilnveidei, ieguldīšanu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanā. LSB nav mierā nedz ar divām papildus amata vietām Nacionālajā veselības dienestā (NVD), nedz ar ieceri veikt izmaiņas un papildinājumus NVD Vadības informācijas sistēmā.

Lai gan biedrība atbalsta veselības aprūpes pakalpojumu digitalizāciju, tā kategoriski iebilst plānotajām soda sankcijām par datu neiesniegšanu.

Latvijas Slimnīcu biedrība (LSB) otrdien, 19.martā, pārrunās ar Veselības ministriju (VM) neskaidros jautājumus par tālāko slimnīcu tīkla attīstību un pacientu aprūpi slimnīcās, informēja LSB valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs.

Jau ziņots, ka, atbilstoši informatīvajam ziņojumam, daļu no VM slimnīcu tīkla attīstības reformas paredzētajiem pasākumiem plānots sākt īstenot jau šogad.

Ministrija ir pārliecināta, ka, lai uzlabotu piekļuvi kvalitatīvai veselības aprūpei, ir svarīgi novērst ne tikai pastāvīgi nepietiekamā veselības aprūpes sistēmas finansējuma problēmu, kas traucē uzlabot veselības aprūpes pieejamību un efektīvu pakalpojumu nodrošināšanu, bet arī ieviest sistēmiskus risinājumus, kas ļaus efektīvāk izmantot esošos un plānotos resursus.

Viens no VM priekšlikumiem paredz stiprināt NMPUN, lai pacientam nonākot jebkura līmeņa slimnīcā pretī būtu profesionāļu komanda, kas pacientam sniedz drošus un kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus.

Jau pērn NVD sadarbībā ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (NMPD) un VM, kā arī konsultējoties ar slimnīcu pārstāvjiem, uzsāka darbu pie Pacientu nogādāšanas plāna (PNP) izstrādes, lai nodrošinātu NMPD iespēju nogādāt pacientu uz tuvāko slimnīcas NMPUN, kur tiks nodrošināta pacientam droša un kvalitatīva veselības aprūpe atbilstoši pacienta veselības stāvoklim. VM norāda, ka NMPUN jābūt nodrošinātiem noteiktiem speciālistiem un materiāltehniskajiem resursiem, tādēļ PNP tiek definēti nepieciešamie speciālisti, papildu nosacījumi pakalpojumu sniegšanai, atbilstoši pacienta veselības stāvoklim. PNP atvieglos arī pakalpojumu pieejamības uzraudzību, kā arī finansējuma ieturējumu, ja kādu iemeslu dēļ, pakalpojumu sniegšana tiek pārtraukta.

Stiprinot NMPUN, VM vērtējumā, būtiski ir arī pilnveidot tieši pacientu observāciju, jo lielāko daļu akūtās situācijas var atrisināt 24 stundu laikā. Līdzšinējā piemaksa par observācijas nodrošināšanu tika ikgadēji saglabāta vēsturiskajā apmērā un tās aprēķins netika aktualizēts, ņemot vērā reālā laika datus. Tomēr pēdējo gadu laikā slimnīcas ir pierādījušas observācijas nodaļu nozīmīgumu veselības aprūpes sistēmā.

VM skaidro, ka observācijas nodaļas ļauj novērst nepamatotas, īslaicīgas hospitalizācijas, tādējādi pacientu novirzot tālākai ārstēšanai ambulatori, ļaujot pacientam ārstēšanu turpināt viņam draudzīgā un pazīstamā vidē, kas ir ekonomiski daudz izdevīgāk nekā pacientu stacionēšana.

Ministrija arī norāda, ka no šī gada 1.janvāra ārstniecības iestādēm jāsniedz laboratorisko izmeklējumu rezultāti e-veselībai. Tas nozīmē, ka slimnīcām ir jānodrošina risinājumi e-veselības datu integrācijai ar savām informācijas sistēmām, lai nodrošinātu šo prasību izpildi. Tomēr VM secinājusi, ka šo prasību izpilde slimnīcām ir saistīta ar papildu un iepriekš neparedzētiem finansiāliem ieguldījumiem no ārstniecības iestāžu puses.

Lai segtu slimnīcām izmaksas, kas saistītas ar datu integrācijas pilnveidošanu un nodošanu e-veselībai, ir plānots noteikt vienreizēju digitalizācijas maksājumu un ikgadēju digitalizācijas maksājumu. Katrai slimnīcai gan vienreizējais digitalizācijas maksājums, gan ikgadējais digitalizācijas maksājums aprēķināts atbilstoši sniegto pakalpojumu apjomam, digitalizācijas izmaksas paredzot proporcionāli finansējumam, kas tiek maksāts par sniegtajiem pakalpojumiem.

VM atgādina, ka slimnīcu reforma paredz mainīt stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu finansējuma apmaksas modeli, tādēļ ir nepieciešams laicīgi veikt izmaiņas un papildinājumus NVD Vadības informācijas sistēmā (VIS), kas nodrošina norēķinus ar ārstniecības iestādēm par sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem. Plānotās izmaiņas nodrošinās precīzākus ārstniecības iestāžu veiktā darba aprēķinus, ātrāku pakalpojumu apmaksu un efektīvāku kontroles funkciju nodrošināšanu.

Tāpat šogad plānots izveidot metodiskās vadības institūciju onkoloģijā, nodrošinot kvalitatīvu pārvaldības sistēmu Latvijā. Pēctecīgi šādas metodiskās vadības institūcijas paredzēts izveidot arī traumatoloģijā un ortopēdijā, pediatrijā, psihiatrijā un bērnu psihiatrijā, ģimenes medicīnā un kardioloģijā.

Savukārt 2025.gadā VM sadarbībā ar nozari piedāvā vērtēt galvenos slimnīcu snieguma rādītājus, no kuriem daļa jau šobrīd tiek uzskaitīti un uzraudzīti. Slimnīcu snieguma indikatoru uzskaiti un monitoringu veic katra ārstniecības iestāde, uzraudzību - Slimību un profilakses kontroles centrs (SPKC), sadarbojoties ar Veselības inspekciju un NVD, atbilstoši izstrādātajai uzraudzības kārtībai. Jau šogad tiks uzsākta slimnīcu snieguma rādītāju definēšana, 2025.gadā - ieviešana un atbilstoši sākot no 2026.gada šo rādītāju vērtēšana. VM skaidro, ka snieguma rādītāji tiks ietverti kopējā veselības aprūpes uzraudzības sistēmā, kas apkopo vairākas metodiskās pieejas: inspekcijas jeb normatīvās pārbaudes, pacientu apmierinātības un pieredzes aptaujas, trešo pušu novērtējumus un statistikas rādītāju uzkrāšanu un uzraudzību.

Nākamgad VM iecerējusi arī ieviest prasības stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu pamatprofiliem, nosakot katrā slimnīcā nodrošināmos veselības aprūpes pakalpojumus, nepieciešamos cilvēkresursus un izmeklējumus, vienlaicīgi pārskatot NMPUN nepieciešamo speciālistu skaitu, lai novērstu ārstu speciālistu un dežūrārstu skaitu nodaļās dublēšanos.

VM uzsver, ka stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu pamatprofilu pārskatīšanas galvenais mērķis ir nodrošināt pacientiem visā Latvijas teritorijā vienāda apjoma, struktūras un kvalitātes veselības aprūpes pakalpojumus, kurus sniedz stacionārās ārstniecības iestādes, kas atbilst noteiktajām prasībām cilvēkresursiem, materiāltehniskajam nodrošinājumam un kvalitātes rādītājiem.

Patlaban VM kopā ar ministrijas galvenajiem speciālistiem attiecīgā jomā un profesionālo asociāciju vadītājiem, kā arī klīnisko universitāšu speciālistiem ir izstrādājusi vienotas prasības stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumu pamatprofiliem, tas ir, internās medicīnas, hronisko pacientu aprūpe, ķirurģijas, ginekoloģijas, grūtniecības un dzemdību aprūpes, pediatrijas un traumatoloģijas, ortopēdijas profiliem. Ministrija skaidro, ka, nosakot prasības nepieciešamajiem speciālistiem, tā varēs plānot nepieciešamo ārstu rezidentu skaitu, kā arī slimnīcas varēs savlaicīgi plānot nepieciešamos cilvēkresursus pakalpojuma nodrošināšanai.

Vienlaikus VM norāda, ka, ņemot vērā ģeopolitiskās un ekonomiskās situācijas izsaukto inflāciju un pakalpojumu izmaksu sadārdzinājumu, šobrīd stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu tarifi vēl joprojām nenosedz kopējos slimnīcas izdevumus par sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem. Ministrija vērš uzmanību, ka pēdējos gados katru gadu tiek piešķirts papildu finansējums personāla atalgojumam un nelielai daļai jaunu pakalpojumu vai atsevišķu esošo tarifu palielināšanai, kā rezultātā tiek paaugstināti tādi tarifa elementi kā atalgojums, ārstniecības līdzekļi un iekārtu nolietojums. Taču atsevišķo tarifu pārrēķini pēc faktiskajām izmaksām nenosedz kopējos slimnīcas izdevumus par sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem. Katru gadu inflācijas rezultātā ārstniecības iestādēm palielinās izdevumi par ēdināšanu, uzturēšanu un ārstniecības līdzekļiem, kas rada nepieciešamību palielināt visus tarifus.

Atbilstoši ieviestajām prasībām stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumu pamatprofiliem un snieguma rādītājiem, plānots pārskatīt stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu tarifus un apmaksas modeli, ņemot vērā slimnīcu faktiskās izmaksas. Finanšu aprēķini izvirzīto prasību ieviešanai tiks iesniegti veselības aprūpes nozares prioritārajiem pasākumiem 2025.gadam un turpmāk.

Papildus 2026.gadā VM iecerējusi sadarbībā ar klīniskām universitātes slimnīcām un reģionālajām slimnīcām noteikt slimnīcu sadarbības tīkla atbildības teritorijas un sadarbības principus. Ministrija norāda, ka, lai nodrošinātu efektīvu sadarbību starp slimnīcām un nodrošinātu nepieciešamo pacientu datu apmaiņu visā tā aprūpes procesā, ir nepieciešams digitalizēt un uzlabot procesus slimnīcās, lai tās pacientu aprūpē varētu būt sadarbspējīgas gan savā starpā, gan ar valsts centrālajām IT sistēmām, gan ar citiem pakalpojumu sniedzējiem.

Kā teikts ziņojumā, svarīgi nodrošināt, ka pacienti, kuriem ir smagāka slimības gaita, saņem nepieciešamo ārstēšanu augstāka līmeņa slimnīcā, un veselības stāvoklim stabilizējoties vai uzlabojoties ārstēšanu turpina zemāka līmeņa slimnīcās, kur viņa veselības stāvoklim ir nepieciešamie resursi. Vienlaicīgi augstāka līmeņa slimnīcās pakalpojumi kļūs pieejamāki pacientiem ar smagāku slimības gaitu. Savukārt pašvaldības, pārzinot esošo ārstniecības iestāžu un pašvaldību kapacitāti un pieejamos resursus, spēs definēs prioritātes veselības aprūpes jomā atbilstoši sadarbības teritorijas iedzīvotāju vajadzībām, uzskata VM.

Ministrija atgādina, ka sadarbības tīkla modelis tika realizēts arī Covid-19 pandēmijas laikā, lai nodrošinātu operatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību. Sākotnēji Covid-19 pacientu ārstēšanu nodrošināja tikai klīniskās universitātes slimnīcās, bet Covid-19 pacientu skaitam pieaugot, iniciatīvu sadarboties izrādīja arī zemāka līmeņa slimnīcas. Sadarbības tīkla robežās vadošās slimnīcas Covid-19 pacientu ārstēšanā pakāpeniski iesaistīja trešā, otrā un pat pirmā līmeņa sadarbības slimnīcas, kā arī specializētās slimnīcas, tādējādi nodrošinot nepieciešamo veselības aprūpi visiem Covid-19 pacientiem un citu profilu pacientiem.

Tāpat, ņemot vērā, ka darbaspēka trūkums veselības aprūpes jomā Latvijā ir būtiska problēma un arvien grūtāk paliek ārstus speciālistus iesaistīt specializētās palīdzības nodrošināšanā, VM norāda, ka slimnīcu sadarbības tīkla kontekstā nepieciešams meklēt labākos risinājums specializētās palīdzības nodrošināšanai.