Ar mitru lupatiņu notīri pa ziemu sakrājušos putekļus un netīrumus no visām velosipēda daļām, izņemot ķēdes un bremžu diskus, ja velosipēdam ir disku bremzes. Ja nav iespējas braucamo nomazgāt mājās, tad to var izdarīt arī, piemēram, pašapkalpošanās auto mazgātavās, taču tur jāuzmanās ar ūdens spiedienu un jāskatās, lai ūdens netiktu “iepūsts” visur, kur atrodas gultņi (ratu rumbās, pedāļu asīs, stūres gultņos). Pēc mazgāšanas rūpīgi noslauki velosipēdu!
Šim nolūkam izmanto tikai un vienīgi specializēto eļļu, kas paredzēta tieši ķēdes eļļošanai. Olīveļļa lai paliek salātiem, bet gultņu smēre gultņiem. Ja ir iespēja, pirms eļļošanas ķēdi notīri ar birstīti un speciālu ķēdes tīrīšanas līdzekli, kas šķīdina veco, iepriekš uzklāto eļļu.
Kad viss iepriekšminētais izdarīts, laiks izbraukt līkumiņu un pārbaudīt, vai bremzes darbojas, kā nākas, vai ātrumi pārslēdzas, vai velo viegli vadāms un vai nav nekādu aizdomīgu trokšņu un brīvkustības ratos vai stūrē. Ja viss kārtībā, vari droši atklāt velo sezonu. Ja tomēr kaut kas nedarbojas, tad ieteicams doties uz remontdarbnīcu un atrādīt velo meistaram. Kārlis Berlands iesaka visu, kas nav riepu pumpēšana, velo mazgāšana un ķēdes eļļošana, tomēr atstāt meistaru ziņā, ja vien nav intereses iemācīties salabot velo pašam. Taču jāatceras, ka meistari nekad nepriecāsies strādāt pie “es mēģināju, bet man nesanāca” gadījumiem. Lai pirmais izbrauciens nebeigtos ar iesnām un sāpošu kaklu, atceries par atbilstošu apģērbu – izvēlies siltas, bet elpojošas drēbes, aptin šalli, paņem līdzi cimdus, bet zem ķiveres pavelc plānu cepuri, kas aizsargās ausis no vēja.