Elektroauto nākotne Latvijā – nesam vairāk, nekā spējam pacelt? (4)

Pāreja uz elektroauto – ātri un nesāpīgi?

Latvijā pāreja uz pilnībā elektrificētiem automobiļiem ir tikai sākuma stadijā. Lai arī ikdienā uz Latvijas ielām varam manīt arvien vairāk auto ar zilajām numurzīmēm, to skaits šobrīd sasniedz teju 1% no kopējā valstī reģistrētā autoparka. Lai nodrošinātu, ka, iegādājoties jaunu automašīnu, primāri priekšroka tiktu dota elektroauto, sākotnēji ir svarīgi izglītot sabiedrību – kāpēc pāreja uz elektroauto ir svarīga un kādi ir galvenie ieguvumi no šādām pārmaiņām.

Nenoliedzami, daudz tiek runāts par ekonomiskajām priekšrocībām un to nozīmi vides saglabāšanā un saudzēšanā. Veicinot pāreju uz elektroauto, iegūsim patīkamāku, klusāku un tīrāku vidi, kā arī nodrošināsim ilgtspējīgas e-mobilitātes attīstības iespējas. Vienlīdz svarīgi ir arī valsts mēroga ekonomiskie ieguvumi – iespēja stiprināt Latvijas energoneatkarību, samazinot degvielas importa apjomus, kā arī potenciāls kļūt par daļu no starptautiskās autoindustrijas. Pāreja uz pilnībā elektriskiem spēkratiem nodrošina arī virkni citu vērtīgu ieguvumu ne tikai mums katram, bet arī valstij kopumā. Jau šobrīd Latvijā darbojas divi izcili uzņēmumi, kas pieredzējuši veiksmīgu izaugsmi tieši pateicoties notiekošajam elektrifikācijas nozarē – Electrify, kas specializējas vidēja izmēra elektrisko autobusu un mikroautobusu modernizācijā Eiropā, un Blue Shock Race, kas ražo pasaules klases elektriskos kartingus.

Vai ar esošajām priekšrocībām ir gana?

Latvijā pastāv virkne atvieglojumu, kas attiecināmi uz elektroauto, un tie var spēlēt zināmu lomu, izsverot visus par un pret. Tomēr, vai šīs priekšrocības ir pārliecinoši argumenti ikvienam? Visticamāk, ka ne. Nenoliedzami, gadījumā, ja bieži nākas atrasties Rīgas centrā, tad iespēja novietot automašīnu bez maksas nodrošina ievērojamus ietaupījumus. Šādas priekšrocības gan nav aktuālas itin visiem, tāpēc, lai aptvertu lielāku sabiedrības daļu, valstij nepieciešams strādāt ar instrumentiem, kas ir viegli pieejami – nodokļiem. Samazināta PVN likme publiskajām uzlādes stacijām un vienlaikus palielināts dabas resursa nodoklis, iegādājoties iekšdedzes dzinēju automašīnas, strādātu krietni efektīvāk nekā daļēji aptverošas priekšrocības. Ir jāizmanto nodokļu sistēma, lai veicinātu "piesārņotājs maksā" politiku, tostarp pēc iespējas mazāk aizskarot to sabiedrības daļu, kas objektīvu iemeslu dēļ nevar atļauties elektroauto.

Vai ejam uz vienu mērķi?

Šobrīd var izteikti manīt, ka valstij nav konkrēta mērķa vai vīzijas attiecībā uz elektroauto skaita pieauguma veicināšanu. Ņemot vērā, ka mums patīk dažādos jautājumos sevi salīdzināt ar Baltijas kaimiņiem, diemžēl vai par laimi arī kaimiņvalstīs ir līdzīga situācija. Lietuva gan ir nedaudz soli priekšā, jo ir paziņojusi par ievērojamiem mērķiem, kā rezultātā līdz 2024. gada beigām plānots 11 reizes palielināt pilnībā vai daļēji publiski pieejamo elektroauto uzlādes staciju skaitu, savukārt līdz 2027. gadam palielināt to vairāk nekā 15 reizes. Jāatzīst gan, ka ievērojamas darbības, lai izvirzītos mērķus sasniegtu, vēl nav veiktas.

Elektroauto skaita pieauguma veicināšanā svarīga loma ir tieši uzlādes infrastruktūrai. Diemžēl šajā jautājumā Latvijai trūkst kopējā vīzija, jo likumdošana, kas saistīta ar uzlādes infrastruktūras darbību un attīstību, ir neitrāla. Lai tiktu nodrošināta godīga un konkurētspējīga uzņēmumu darbība, svarīga ir pārdomāta valsts iesaiste. Esošā situācija ir tāda, ka Latvijā savstarpēji primāri konkurē valsts kapitālsabiedrības, kā arī pamazām aktīvu darbību uzsāk Igaunijas un Lietuvas valstu kapitālsabiedrības. Tas rezultējas tajā, ka privāta kapitāla uzņēmumiem nereti ir sarežģīti konkurēt ar piedāvājumu, nespējot ekonomiski pamatot vajadzību noteikt tik augstas nomas maksas. Ja raugāmies uz esošo situāciju, redzams, ka viss manāmi plūst pašplūsmā, taču ar to nepietiek, ja vēlamies nebūt to valstu sarakstā, kurām nāksies maksāt soda naudas par emisiju nesamazināšanu Eiropas Savienības noteiktajā apmērā. Būtiski ir saprast Latvijas kopējos mērķus transporta attīstībā, jo skaidrs ir viens – bez mērķa nav plāna, bez plāna netiks veiktas nepieciešamās darbības, savukārt bez darbībām netiks sasniegts rezultāts.