Jāstiprina sadarbība ar Baltijas medijiem un jāveicina izpratne par valsts institūciju atbildībām
Krīzes situācijā ir jārīkojas ātri – ir jābūt skaidram rīcības plānam, ko darīt, ja komunikācijas sakari ir traucēti. Mācību laikā kļuva skaidrs, ka žurnālistiem ir jāstiprina zināšanas par to, kādām iestādēm ir jāziņo krīzes gadījumā, kāda ir attiecīgo iestāžu atbildība. Jo īpaši svarīgi tas ir viltus ziņu gadījumā, uzskata E.Lange-Ionatamišvili. Medijiem būtu jāzina, kā reaģēt un kam ziņot, ja tiek novērots mērķēts viltus ziņu uzbrukums. Šādas mediju un valsts iestāžu attiecības ir jāveido savlaicīgi un ilgtermiņā, lai gadījumā, ja ir nepieciešams rīkoties, visām iesaistītajām pusēm ir skaidrs rīcības plāns.
Īpaši būtiski ir arī personīgie kontakti – žurnālistiem ir svarīgi zināt valsts atbildīgo iestāžu pārstāvjus un viņu atbildības krīzes situācijā. Līdzīgi ir arī ar vietējo un Baltijas mediju attiecību veidošanu. Lai mazinātu ar drošību saistītus riskus arī Baltijas mērogā, ir jāveicina efektīvāka sadarbība starp Latvijas, Lietuvas un Igaunijas mediju pārstāvjiem. Viens no veidiem, kā to iespējams panākt, ir regulāras krīzes mācības, kurās piedalās visu Baltijas valstu pārstāvji, tika secināts BMIC apmācību laikā.
E. Lange-Ionatamišvili uzsver, ka ir vairāki būtiski iemesli, kādēļ mediju pārstāvju zināšanas par digitālās vides drošību, kā arī vēlamo rīcību hibrīduzbrukuma gadījumā, ir atšķirīgas. Jo īpaši reģionālajos medijos ir jūtams būtisks resursu trūkums, kas kavē iespējas gan pienācīgi gatavoties krīzei, gan praktiski reaģēt uz to. Vairākas redakcijas norādīja, ka šī ir pirmā tāda veida apmācību pieredze, tāpēc ir tik svarīgi, lai tiktu nodrošināta mācībās gūtās informācijas pēctecība.