Manipulācijas informatīvajā telpā, dezinformācija un kiberdrošība ir termini, kas ik dienu ir mediju dienaskārtībā gan Latvijā, gan citviet pasaulē. Tādi pēdējo gadu notikumi kā Covid-19 pandēmija un Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ir būtiski vairojuši sabiedrības izpratni par medijpratības un jo īpaši kvalitatīvas žurnālistikas lomu mūsu informatīvās telpas stiprināšanā. Krīzes situācijās medijiem ir jābūt vieniem no pirmajiem, kas spēj operatīvi reaģēt un informēt sabiedrību par apdraudējuma riskiem.
Vai mediji zina, kā rīkoties krīzes gadījumā?
Tāpēc Baltijas Mediju izcilības centrs kā vienu no savām šī brīža prioritātēm ir izvirzījis mediju noturības stiprināšanu dažādu hibrīdapdraudējumu priekšā. Sadarbībā ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra ekspertiem Latvijas, Lietuvas un Igaunijas žurnālistiem tika rīkotas divu dienu krīzes situācijas mācības, kuru mērķis bija stiprināt mediju darbības nodrošināšanu krīzes apstākļos un diskutēt par mediju rīcību šādās situācijās. Līdzīgas mācības šomēnes Baltijas Mediju izcilības centrs (BMIC) veica arī Gruzijas un Moldovas mediju pārstāvjiem.
“Šī brīža ģeopolitiskajā situācijā tādi šķietami vienkārši uzbrukumi informatīvajā telpā kā mājaslapas servera, sociālo tīklu vai citu pieeju uzlaušanu ir kļuvuši par realitāti, ne teorētisku iespējamību. Šo apmācību mērķis bija medijus informēt par dažādiem krīzes scenārijiem, kā arī pārrunāt vēlamos soļus, kā šādās situācijās rīkoties,” skaidro Elīna Lange-Ionatamišvili, stratēģiskās komunikācijas eksperte. Viens no galvenajiem novērojumiem mācību laikā bija fakts, ka mediju redakcijām gan Latvijā, gan Baltijā trūkst savstarpēju kontaktu, sadarbības un pieredzes apmaiņas šajos jautājumos. Tāpat, pēc ekspertes domām, mediju izpratne par rīcību krīzes situācijās ir ļoti dažāda.
Jāstiprina sadarbība ar Baltijas medijiem un jāveicina izpratne par valsts institūciju atbildībām
Krīzes situācijā ir jārīkojas ātri – ir jābūt skaidram rīcības plānam, ko darīt, ja komunikācijas sakari ir traucēti. Mācību laikā kļuva skaidrs, ka žurnālistiem ir jāstiprina zināšanas par to, kādām iestādēm ir jāziņo krīzes gadījumā, kāda ir attiecīgo iestāžu atbildība. Jo īpaši svarīgi tas ir viltus ziņu gadījumā, uzskata E.Lange-Ionatamišvili. Medijiem būtu jāzina, kā reaģēt un kam ziņot, ja tiek novērots mērķēts viltus ziņu uzbrukums. Šādas mediju un valsts iestāžu attiecības ir jāveido savlaicīgi un ilgtermiņā, lai gadījumā, ja ir nepieciešams rīkoties, visām iesaistītajām pusēm ir skaidrs rīcības plāns.
Īpaši būtiski ir arī personīgie kontakti – žurnālistiem ir svarīgi zināt valsts atbildīgo iestāžu pārstāvjus un viņu atbildības krīzes situācijā. Līdzīgi ir arī ar vietējo un Baltijas mediju attiecību veidošanu. Lai mazinātu ar drošību saistītus riskus arī Baltijas mērogā, ir jāveicina efektīvāka sadarbība starp Latvijas, Lietuvas un Igaunijas mediju pārstāvjiem. Viens no veidiem, kā to iespējams panākt, ir regulāras krīzes mācības, kurās piedalās visu Baltijas valstu pārstāvji, tika secināts BMIC apmācību laikā.
E. Lange-Ionatamišvili uzsver, ka ir vairāki būtiski iemesli, kādēļ mediju pārstāvju zināšanas par digitālās vides drošību, kā arī vēlamo rīcību hibrīduzbrukuma gadījumā, ir atšķirīgas. Jo īpaši reģionālajos medijos ir jūtams būtisks resursu trūkums, kas kavē iespējas gan pienācīgi gatavoties krīzei, gan praktiski reaģēt uz to. Vairākas redakcijas norādīja, ka šī ir pirmā tāda veida apmācību pieredze, tāpēc ir tik svarīgi, lai tiktu nodrošināta mācībās gūtās informācijas pēctecība.
“Šāda veida apmācību organizēšana, jo īpaši pēdējo gadu laikā, ir kļuvusi par nepieciešamību – mums kā nozares ekspertiem ir jāspēj izvērtēt riski, situācijas attīstības nopietnība, un nepieciešamības gadījumā jāreaģē pietiekami ātri. Pēdējā laikā esam pieredzējuši vairākus gadījumus, kas apliecina, ka medijiem šai jomā vēl daudz darāmā,” saka BMIC izpilddirektore Gunta Sloga.
“Baltijas Mediju izcilības centra mācības dāvāja žurnālistiem lielisku iespēju stiprināt savu mediju noturību hibrīdkara apstākļos. Laikā, kad vārds "hibrīdkarš" tiek piesaukts biežāk nekā jebkad, ir svarīgi spēt noteikt gan tā pazīmes, gan arī veidus, kā visefektīvāk šim daudzpusīgajam apdraudējumam stāties pretī. Mācību teorētisko bāzi lieliski papildināja krīzes simulācija, kurā tika izspēlētas dažādas situācijas, kad uzbrukuma centrā ir medija redakcija, un meklēti labākie risinājumi to pārvarēšanai. Vēlētos īpaši uzteikt abus ekspertus, kuri piedalījās kursu izstrādē un vadīšanā: NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra stratēģiskās komunikācijas eksperti Elīnu Langi-Ionatamišvili un Jāni Runguli, stratēģiskās komunikācijas ekspertu. Viņu bagātīgās zināšanas un pieredze šos kursus padarīja īpaši vērtīgus,” apmācību procesu komentē Lauma Lazdiņa, TVNET GRUPAS vecākā ziņu redaktore.