Meži un inovācijas: jauni risinājumi labākai pasaulei

Starptautiskās meža dienas mērķis ir uzlabot sabiedrības informētību par meža nozīmi un iespējām, ko tas var sniegt gan mūsdienu, gan nākotnes paaudzēm. Šī gada mērķis ir uzsvērt, kā mēs varam veicināt inovācijas, lai palīdzētu pasaules mežiem, kā arī stāstīt par to, kā zinātnes un tehnoloģiju inovācijas atbalsta ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu. Pasaules līmeņa sasniegumi nav iedomājami bez tā, kas notiek lokāli. Latvijā apsaimniekojam mežu, lai tas augtu produktīvāks, liekot lietā aizvien jaunas zināšanas un tehnoloģijas. Ir izdevies sasniegt gana daudz, tāpēc tiek pieņemti arvien lielāki izaicinājumi.

Zinātnes projekti – mežam

“AS “Latvijas valsts meži” (LVM) īsteno projektus piecās prioritārajās pētniecības un attīstības programmās: tehnoloģijas ražošanai, meža audzēšana, vides aizsardzība un rekreācija, zemes apsaimniekošanas plānošana un inovatīvi produkti,” stāsta "Latvijas valsts mežu" valdes loceklis Māris Kuzmins.

“Pirms inovāciju īstenošanas mēs investējam zinātniskās izpētes un eksperimentālās izstrādes projektos, kuru sekmīgos rezultātus ieviešam uzņēmuma darbībā. Kopumā šobrīd īstenošanā ir ap 40 dažādiem pētniecības un attīstības projektiem.

Projektus īstenojam gan ar LVM iekšējiem resursiem, gan sadarbojoties ar pētniecības organizācijām.” Galvenie sadarbības partneri pētniecības projektos ir Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava", Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte.

Mežos jau ilgu laiku tiek izmantoti dažādi jaunaudžu aizsardzības veidi, taču turpinās jaunāku un efektīvāku aizsardzības līdzekļu izpēte.

LVM regulāri seko līdzi iespējām piedalīties starptautiskajos projektos un arī veic pieredzes apmaiņas vizītes citu valstu meža nozares uzņēmumos. Piemēram, sākot šķeldas ražošanu no koku ciršanas atliekām, īstenots ražošanas tehnoloģiju izpētes projekts kopā ar Zviedrijas mežzinātnes institūtu “Skogforsk”.

Projektā gūtās atziņas bija pamatā šķeldas ražošanas procesam, kas šobrīd nodrošina ilgtspējīga kurināmā pieejamību un stiprina Latvijas enerģētisko neatkarību.

Tāpat ir arī projekti, kuros LVM piegādā tehnoloģijas un veic zināšanu pārnesi citiem ārvalstu uzņēmumiem.

Svarīgi vākt datus

“Bioloģiskā daudzveidība ir atkarīga no ļoti daudziem faktoriem, un mums ir nepieciešams liels informācijas apjoms, lai gūtu argumentētus secinājumus un rīkotos,” skaidro Kuzmins. “Piemēram,

jaunieviestā lietotne “Mednis” jau šobrīd dod iespēju jebkuram ziņot gan par pamanītajiem mežu postījumiem, gan tieši vai netieši novērotajiem dzīvniekiem.

Šī informācija un secīga datu analīze ļauj gūt secinājumus par nepieciešamajiem lēmumiem, lai veiktu mežu aizsardzības pasākumus.” Tieši datiem un to analīzei ir ļoti būtiska loma meža apsaimniekošanas darbos un precīzā lēmumu pieņemšanā ne tikai operatīvā līmenī, bet arī skatoties 120 gadus tālā nākotnē.

Lietotnes “Mednis” video pamācība:

Droni palīdz

LVM rīcībā šobrīd ir gandrīz 200 droni jeb bezpilota gaisa kuģi un vairāk nekā 300 apmācītu un sertificētu dronu pilotu. Varam teikt, ka šobrīd droni ir kļuvuši par neatņemamu instrumentu ikdienas darbos. Ir vairāk nekā 10 ražošanas procesu, kuros droni tiek izmantoti gan darbu plānošanā, gan kontrolē. “Ar droniem šobrīd uzņemam attēlus vai filmējam video, taču visbiežāk tie kalpo kā iespēja lielā ātrumā un nezaudējot kvalitāti novērot situāciju dabā no augšas,” skaidro Kuzmins.

“Ir atsevišķi darbi, kurus drons palīdz paveikt pat 3-5 reizes ātrāk, nekā ejot pa mežu kājām.”

Nākotnē ir paredzamas plašas iespējas ievāktos datus apstrādāt automātiski, izmantojot mūsdienu datu apstrādes tehnoloģijas, taču līdz tam vēl ir kāds laiks.

Attālā izpēte

Tehnoloģijas mūsdienās ļauj precīzāka veikt monitoringu. Viena no tām ir attālā izpēte - datu iegūšana par interesējošo objektu no attāluma un šo datu apstrāde un analīze.

“Attālās izpētes jomā ir vairāki virzieni kuros varam strādāt, piemēram, jau minētie droni, satelītu dati, lāzerskenēšana, izmantojot dažādus instrumentu nesējus,” skaidro Kuzmins. “Jāņem vērā, ka dažos gadījumos esam atkarīgi no valsts līmenī pieņemtiem lēmumiem, piemēram, ortofoto uzņemšanas ciklu ilguma vai prasībām lāzerskenēšanas datu nodrošinātājiem un arī skenēšanas biežuma, savietojamības ar ortofoto uzņemšanas ciklu. Protams, jo aktuālāki dati, jo labāk varam spriest, bet vienlaikus arī izmaksas būs augstākas, tādēļ vienmēr runa ir par izdevumu un ieguvumu racionālu samēru.”

Skenēt visu Latvijas teritoriju ar droniem būtu gan laikietilpīgi, gan dārgi. Tāpēc LVM vērtē un veic izpēti, lai saprastu, kā dažādām vajadzībām izmantot satelītattēlus.

Taču vienmēr aktuāls ir jautājums, vai izmantot brīvpieejas datus ar zemāku izšķirtspēju, vai iegādāties augstākas izšķirtspējas attēlus. Attīstoties tehnoloģijām, arī satelītattēlu izmantošanas iespējas pieaug un, visticamāk, nākotnē izmaksas samazināsies. “Tāpēc mums ir jābūt gataviem vajadzības gadījumā spēt šīs jaunās iespējas pilnībā izmantot,” Kuzmins ar cerībām raugās nākotnē.

Uz jautājumu, kāda ir esošo LVM GEO un Ģeogrāfisko informācijas sistēmu loma Latvijas meža nozarē un vai ir plāni attīstīt šīs sistēmas, Kuzmins atbild: “Ņemot vērā, ka šobrīd ar LVM GEO strādā aptuveni 30 meža nozares uzņēmumu, loma acīmredzami ir ļoti būtiska, jo šī sistēma ir kļuvusi par neatņemamu rīku visu šo uzņēmumu ikdienas darbos.

Nākotnes plāni LVM GEO attīstībai ir vairākiem gadiem, un viss ir atkarīgs no tā, kāds būs pieprasījums no klientiem, kuru no virzieniem turpmāk attīstīt.

Savukārt ģeogrāfiskajām informācijas sistēmām kopumā būtisks pavērsiens bija dažādu iestāžu (Valsts zemes dienesta, Valsts meža dienesta, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras) datu atvēršana. Tas ļauj ātrāk un vienkāršāk strādāt ar jaunāko informāciju, veidot jaunus produktus un pakalpojumus. To mēs arī esam darījuši un turpināsim darīt turpmāk.”

Mežsaimniecības tehnoloģiskās attīstība

Šobrīd prioritāte ir turpināt digitalizācijas un pētniecības un attīstības projektus, meklējot jaunus veidus, kā veicināt ļoti būtisko efektivitātes jautājumu. Kuzmins uzskata, ka ir jāuzlabo datu kvalitāte, to aprites ātrums, jāpēta automatizācijas un mašinizācijas iespējas mežu nozarē. Inovāciju ieviešanā šobrīd liela loma ir arī publiskā finansējuma projektiem tehnoloģiju jomā, piemēram, šobrīd divas mobilās lietotnes tiek izstrādātas, izmantojot būtisku publiskā finansējuma atbalstu – jau minētā mobilā lietotne "Mednis" un LVM GEO Timber Truck, kas paredzēta koksnes aprites uzskaites atbalstam.

Šobrīd aktuālākā ir plašāka e-pavadzīmes ieviešana nozarē, lai atteiktos no papīra dokumentu aprites, un informācijas nodrošināšana Eiropas atmežošanas regulas ieviešanai.

E-pavadzīmes gadījumā ir nepieciešama sadarbība starp Latvijas koksnes pircējiem, pārdevējiem un pārvadātājiem, bet atmežošanas regulas ietvaros jau ir nepieciešama arī Eiropas Komisijas sapratne un pretimnākšana tehnoloģiskajā risinājumā, jo šobrīd ar dažām aktivitātēm Eiropas Komisija runā par digitalizāciju, bet ar citām – veicina manuālas datu ievadīšanas saglabāšanu. “Tāpēc rodas pretrunas, pret kurām šobrīd ne tikai Latvija, bet arī citas Eiropas valstis aktīvi cīnās,” saka Kuzmins. “Abos šajos procesos liela nozīme būs Koksnes plūsmas datu centram, kas jau līdz šim ir palīdzējis atrisināt dažādus ar datu apriti saistītus jautājumus un ļauj mums šobrīd runāt par, piemēram, pilnīgu pāreju uz e-pavadzīmēm, bet arī citu datu apriti, kas atkal jau veicina efektivitāti un ļauj novērst kļūdas.”

Nākotne pieder mašīnām

Viena no aktuālajām problēmām – arvien vairāk cilvēku pārceļas dzīvot uz pilsētām, mežā trūkst darba roku, tādēļ nav citas izvēles, kā pētīt meža darbu mašinizācijas iespējas. Meža tehnika harvesteri un forvarderi jau sen ir ikdiena, bet šobrīd ir pienācis laiks arī meža stādīšanai ar mašīnām, jaunaudžu mašinizētai kopšanai ar tehniku – tie ir darbi, kurus līdz šim darīja tikai cilvēks.

Izpētes projektā Latvijā jau pārbaudīta mazjaudas tehnikas piemērotība un efektivitāte jaunaudžu kopšanā bez koksnes sortimentu ieguves, vērtēta mašinizētas jaunaudžu kopšanas kvalitāte, ekonomiskā efektivitāte, kā arī tehnoloģijas potenciāls ieviešanai ražošanā. Šajā pavasarī notiks arī meža sēšanas mašīnas izmēģinājums.

Stingrās klimata prasības pamazām arī liks meklēt alternatīvus enerģijas veidus, vai tā būs jaunas paaudzes biodegviela, sintētiskā degviela vai, ticamāk, elektrība, arī šajā jomā notiek izpēte.

“Ticu, ka pamazām arī Latvijā nonāksim pie attālināti vadāmām vai pat pilnībā autonomām, ar mākslīgo intelektu un mašīnredzi aprīkotām meža mašīnām, tās kļūs mazākas, klusākas un videi saudzīgākas,” prognozē Kuzmins.

• Vairāk informācijas un Starptautiskās meža dienas video skatāms šeit.

Raksts tapis sadarbībā ar AS "Latvijas valsts meži".