Ja mangāna rūdu neiekļaus ES sankcijās, meklēsim citus risinājumus, uzsver Siliņa (5)

Politiķe informēja, ka ceturtdien un piektdien notiks Eiropadomes sēde, kurā skatīs sešus septiņus jautājumus, tostarp par militāro finansējumu, Ukrainu un sankcijām. Latvija šajā sēdē nāks ar priekšlikumu 14.sankciju pakotnē iekļaut mangāna rūdu un alumīnija oksīdu. Siliņa sacīja, ka līdz šim ES līderu pirmā reakcija nav bijusi noraidoša, taču priekšā gaidāmas debates.

Taujāta, vai valdība paralēli varētu lemt arī par risinājumiem nacionālā līmenī, Siliņa atbildēja, ka vislabāk būtu, ja Eiropas Komisija un ES varētu ātri pieņemt 14.sankciju pakotni ar vienādiem nosacījumiem visā Eiropā. Vienlaikus, ja neizdosies panākt vienošanos Eiropas līmenī, tad "tiks meklēti citi risinājumi".

"Mērķis ir nenogādāt Krievijā to komponenti, kas palīdz viņu ekonomikai un militārajai mašinērijai. Mēs esam reaģējuši uzreiz, prasot Eiropas līmeņa lēmumu. (..) Mums nav jāgaida uz gariem diskusiju laikiem. Prasīsim, lai tas notiek pēc iespējas ātrāk. Ja kaut kas aizķersies, tad rīkosimies arī nacionāli," sacīja Siliņa.

Ministru prezidente apgalvoja, ka viņai šobrīd neesot "pilnas ainas" par to, kādas vēl tranzīta preces varētu tikt izmantotas Krievijas militārajiem mērķiem, taču viņa ir lūgusi atbildīgās ministrijas šādu informāciju sagatavot. Vienlaikus politiķe uzskata, ka šāda "skriešana pakaļ" nav pietiekoši efektīva pieeja, tāpēc Eiropas līderiem drīzumā būtu jādiskutē par tirdzniecību ar Krieviju un Baltkrieviju kopumā, uzskata Siliņa.

"Labāk būtu kopīgi Eiropā nolemt, ko mēs stratēģiski darām ar pārvadājumiem un tirdzniecību ar Krieviju un Baltkrieviju. Tā nav diskusija rītdien, bet tā ir tuvākā laika diskusija," sacīja politiķe, vienlaikus piebilstot, ka šis jautājums skar arī interesi šķelt Krievijas un Ķīnas attiecības.

"Šie jautājumi ir manā dienaskārtībā. Mēs pie tā strādājam un esam gana neērti pārējiem kolēģiem, kas nevēlas to uzreiz risināt," sacīja Siliņa.

TVNET jau vēstīja, ka pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma krasi palielinājās ieroču rūpniecībā nepieciešamās mangāna rūdas piegādes Krievijai. Kā vēstīja laikraksts "Postimees", kopš pagājušā gada daļa piegāžu veiktas caur Sillamē ostu, kuras operatorkompānijā puse pieder bijušajam Igaunijas premjerministram Tītam Vehi, kā arī caur Latviju.

Krievija gandrīz pilnībā paļaujas uz mangāna importu. Lai gan valstī ir nelielas mangāna rezerves, to ieguve nav attīstīta industriālā līmenī. Provizoriskie dati liecina, ka 2023.gadā Krievija importē divus miljonus tonnu mangāna rūdas, kas ir rekordliels apjoms. Mangāna rūda tiek izmantota augstas kvalitātes tērauda ražošanā, kas nepieciešams ieroču stobriem, bruņumašīnām un šādu transportlīdzekļu kāpurķēdēm.

Kā liecina "Postimees" rīcībā esošā informācija, no diviem miljoniem mangāna rūdas, kas pērn tika eksportēta uz Krieviju, gandrīz 90% tika pārkrauta Igaunijā un Latvijā. Visvairāk tādu kravu pārkrauts Rīgas un Ventspils ostās, bet kopš pagājušā gada arī Sillamē ostā tiek izkrauta un uzglabāta mangāna rūda pirms vilcieni ar to dodas uz Krieviju.

Latvijas valsts dzelzceļa kompānija "LDz Loģistika" ir viena no vairākām Latvijas kompānijām, kas piedalījušās mangāna rūdas pārvadājumos uz Krieviju. Kompānija jau 2018.gadā sāka pieņemt kuģus, kas veda mangāna rūdu no Āfrikas. Sākoties Krievijas atkārtotajam iebrukumam, tādu kravu apjoms krasi pieauga. Pieprasījuma dēļ mangāna cena ir pieaugusi no 150 ASV dolāriem pirms kara līdz 300-350 ASV dolāriem par tonnu.

Starptautiskās sankcijas neaizliedz mangāna rūdas pārvadājumus uz Krieviju.

VAS "Latvijas dzelzceļš" iepriekš paudis gatavību ievērot jebkādus valsts turpmākus lēmumus.