:format(webp)/nginx/o/2024/03/19/15955653t1h1f84.jpg)
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijas deputāti otrdien, 19.martā, apspriežot ēnu ekonomikas situāciju sabiedriskās ēdināšanas jomā, pauda atbalstu samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes 12 procentu apmērā piemērošanai nozares pakalpojumiem, portālu TVNET informē Saeimas Preses dienests.
Sēdē, uzklausot nozares pārstāvjus, deputāti lēma aicināt Finanšu ministriju izvērtēt, kā samazinātā likme ietekmētu ēnu ekonomiku nozarē.
"Finanšu ministrija iepriekš bija vērtējusi, kāda būtu fiskālā ietekme – par cik samazinātos budžeta ieņēmumi, bet ir būtiski, kā PVN samazināšana ietekmētu pelēko zonu ēdināšanas jomā," pauž Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijas priekšsēdētāja Linda Matisone.
Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas un Latvijas Restorānu biedrības vadītāji deputātiem pauda, ka Lietuvā samazinātais PVN ēdinātājiem ļāva ierobežot ēnu ekonomiku un nozares apgrozījums pieauga divas reizes. Tāpat palielinājies darbavietu skaits un uzlabojies uzņēmumu pašu kapitāls. Savukārt Latvijā ēdināšanas nozare jau septiņus gadus gan atbildīgajās ministrijās, gan dažādās darba grupās netiekot saklausīta.
"Pandēmija, karš Ukrainā, inflācija un valsts vājais tūrisma mārketings rada kritisku situāciju ēdināšanas nozarē. Pēdējā laikā no tirgus ir aizgājuši vairāki populāri restorāni ar senu vēsturi. Tikmēr bankas negrib kreditēt jaunus restorānus, jo ēdināšanas nozari uzskata par riskantu. Būtiski, ka šī industrija pilda arī sociālo funkciju, jo nodarbina daudzus jauniešus un zemāk kvalificētu darbaspēku," atzīmēja L.Matisone.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)