Sabiedrības iniciatīvu platformā "ManaBalss" sākta Rīgas domes frakcijas "Kods Rīgai" iniciēta parakstu vākšana par mangāna rūdas iekļaušanu sankciju sarakstā ar mērķi apturēt mangāna rūdas tranzītu cauri Latvijas teritorijai un pārtraukt Latvijas atbalstu agresorvalsts Krievijas armijai.
Sākta parakstu vākšana par mangāna rūdas tranzīta pārtraukšanu
Iniciatīva tapusi pēc tam, kad atklātībā nonākusi informācija par dažādu valstu kuģu ienākšanu Latvijas ostās, kuri tranzīta ceļā piegādā mangāna rūdu Krievijai.
Mangāns ir būtiska tērauda ražošanas procesa sastāvdaļa, jo tas uzlabo noteiktas īpašības, kuras tēraudam pašam nepiemīt. Piemēram, mangāns ļauj izvairīties no virsmas plaisāšanas augstās temperatūrās. Mangāns palīdz novērst koroziju, padara tēraudu izturīgāku pret nodilumu, kā arī palielina cietēšanas pakāpi.
Galvenie mangāna rūdas ražotāji ir Dienvidāfrika, Austrālija, Brazīlija, Gabona un Gana, bet mangānu iegūst vairāk nekā 30 valstīs. Lielāko daļu mangāna rūdas Krievija importē no Dienvidāfrikas, Gabonas, Brazīlijas un Kotdivuāras. Dažādu iemeslu dēļ kuģi nedodas tieši uz Krievijas ostām, tādēļ kravas ar mangānu ir jāpārkrauj vilcienos, kas dodas uz Krieviju.
Iniciatīvas iesniedzēji ir Rīgas domes frakcijas "Kods Rīgai" deputāti - Linda Ozola, Dāvis Stalts, Jānis Ozols un Māris Mičerevskis.
Kopš iniciatīvas publicēšanas līdz šodienas pusdienlaikam to parakstījuši 230 cilvēki.
LETA jau vēstīja, ka pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma krasi palielinājās ieroču rūpniecībā nepieciešamās mangāna rūdas piegādes Krievijai. Kā vēstīja laikraksts "Postimees", kopš pagājušā gada daļa piegāžu veiktas caur Sillamē ostu, kuras operatorkompānijā puse pieder bijušajam Igaunijas premjerministram Tītam Vehi, kā arī caur Latviju.
Krievija gandrīz pilnībā paļaujas uz mangāna importu. Lai gan valstī ir nelielas mangāna rezerves, to ieguve nav attīstīta industriālā līmenī. Provizoriskie dati liecina, ka 2023.gadā Krievija importē divus miljonus tonnu mangāna rūdas, kas ir rekordliels apjoms. Mangāna rūda tiek izmantota augstas kvalitātes tērauda ražošanā, kas nepieciešams ieroču stobriem, bruņumašīnām un šādu transportlīdzekļu kāpurķēdēm.
Kā liecina "Postimees" rīcībā esošā informācija, no diviem miljoniem mangāna rūdas, kas pērn tika eksportēta uz Krieviju, gandrīz 90% tika pārkrauta Igaunijā un Latvijā. Visvairāk tādu kravu pārkrauts Rīgas un Ventspils ostās, bet kopš pagājušā gada arī Sillamē ostā tiek izkrauta un uzglabāta mangāna rūda pirms vilcieni ar to dodas uz Krieviju.
Latvijas valsts dzelzceļa kompānija "LDz Loģistika" ir viena no vairākām Latvijas kompānijām, kas piedalījušās mangāna rūdas pārvadājumos uz Krieviju. Kompānija jau 2018.gadā sāka pieņemt kuģus, kas veda mangāna rūdu no Āfrikas. Sākoties Krievijas atkārtotajam iebrukumam, tādu kravu apjoms krasi pieauga. Pieprasījuma dēļ mangāna cena ir pieaugusi no 150 ASV dolāriem pirms kara līdz 300-350 ASV dolāriem par tonnu.
Starptautiskās sankcijas neaizliedz mangāna rūdas pārvadājumus uz Krieviju.
VAS "Latvijas dzelzceļš" iepriekš paudis gatavību ievērot jebkādus valsts turpmākus lēmumus.