Šodienas redaktors:
Jānis Tereško

No jauna vērtēs pagaidu aizsardzības lūgumu strīdā par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju dalību kartelī

Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls. Foto: Ground Picture/Shutterstock

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments 19.martā atcēla apgabaltiesas lēmumu, ar kuru noraidīts SIA "Latvijas sabiedriskais autobuss" pagaidu aizsardzības lūgums lietā, kurā ir strīds par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju dalību kartelī, informē AT.

"Latvijas sabiedriskais autobuss" lūgumu iesniedza, jo uzņēmumam ir liegta iespēja piedalīties publiskajos iepirkumos. AT skaidroja, kāds pagaidu aizsardzības līdzeklis ir vērtējams izskatāmajā lietā.

Konkrētajā gadījumā Konkurences padome (KP) AS "Liepājas autobusu parks", "Latvijas sabiedriskais autobuss" un AS "Nordeka" darbībās konstatēja aizliegtu vienošanos un uzlika naudas sodu. "Latvijas sabiedriskais autobuss" un "Nordeka" vērsās tiesā, lūdzot šo lēmumu atcelt. Tiesa ierosināja administratīvo lietu. "Latvijas sabiedriskais autobuss" iesniedza pagaidu aizsardzības lūgumu.

AT konstatēja, ka pasūtītājam ir tiesiskais pamats lemt par kandidātu vai pretendentu izslēgšanu no iepirkumu procedūras arī situācijā, kad ar KP lēmumu atzīts personas pieļauts konkurences tiesību pārkāpums, pat ja attiecīgais KP lēmums ir pārsūdzēts un tiesvedība vēl nav noslēgusies. Tas nozīmē, ka arī par neapstrīdamu vēl nekļuvis KP lēmums ietekmē personas saimnieciskās intereses publiskajos iepirkumos, kuros konkrētā persona ir ieinteresēta piedalīties.

Tiesa secināja, ka pieteicēja pēc būtības vēlas pasargāt sevi no jebkādas ietekmes jeb nelabvēlīgām sekām, kuras attiecībā uz iepirkumiem rada KP lēmums, kamēr tas nav kļuvis neapstrīdams. Citiem vārdiem, pieteicēja vēlas nodrošināt tāda tiesiskā stāvokļa saglabāšanu, kāds tas bija līdz pārsūdzētā lēmuma spēkā stāšanās brīdim. Tas ir panākams ar administratīvā akta darbības apturēšanu, kas kā pagaidu aizsardzība ir izmantojama tieši gadījumos, kad tiesā tiek izvirzīts prasījums par administratīvā akta atcelšanu.

AT, Konkurences likumā ietverto tiesisko regulējumu interpretējot kopsakarā ar Publisko iepirkumu likumā noteikto, atzina, ka pieteikuma iesniegšana tiesā aptur pārsūdzētā KP lēmuma darbību daļā par soda uzlikšanu, bet ne attiecībā uz Publisko iepirkumu likumā paredzēto tiesisko seku iestāšanos. Šādos apstākļos pieteicējai ir pamats lūgt administratīvā akta darbības apturēšanu.

Tiesa vērsa uzmanību uz kļūdaino uzskatu, ka administratīvajam aktam, ar kuru ir vienīgi konstatēts pārkāpums, nav aktīvas iedarbības, un tādēļ tā darbību nav iespējams apturēt. AT norādīja, ka to, vai administratīvajam aktam ir aktīva iedarbība, noteic tas, vai šis administratīvais akts rada tiesiskas sekas. Konkrētajā gadījumā šādas sekas tiek radītas, līdz ar to arī to iestāšanos ir iespējams apturēt, ja vien tiek izpildīti attiecīgie priekšnoteikumi.

Jau vēstīts, ka KP par aizliegtu vienošanos reģionālās nozīmes pasažieru pārvadājumos piemērojusi naudas sodu kopumā 1,975 miljonu eiro apmērā trim reģionālajiem pasažieru pārvadātājiem - AS "Liepājas autobusu parks" (LAP), AS "Nordeka" un SIA "Latvijas sabiedriskais autobuss". Tostarp LAP piemērota soda nauda 862 700 eiro apmērā, "Nordeka" - 637 600 eiro apmērā, bet "Latvijas sabiedriskajam autobusam" - 474 600 eiro apmērā.

Soda nauda kompānijām piemērota par vienošanos ATD organizētajos iepirkumos par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutos uz desmit gadiem.

KP secinājusi, ka LAP, "Nordeka" un "Latvijas sabiedriskais autobuss", lai iepirkumā iegūtu pakalpojuma sniegšanas tiesības maršrutos maksimāli pietuvināti noteiktajai robežai - 15 miljoni kilometru gadā, - savstarpēji apmainījās ar komerciāli sensitīvu informāciju ne tikai par lotu sadali, bet arī par dalības nosacījumiem iepirkumos, vienojoties, piemēram, par piedalīšanos vai nepiedalīšanos konkrētajā lotē, kā arī par piedalīšanās formu iepirkumos - individuāli vai veidojot apvienības.

Tāpat ziņots, ka visi trīs uzņēmumi šo KP lēmumu ir pārsūdzējuši tiesā.

LAP apgrozījums 2021.gadā bija 15,406 miljoni eiro, kas ir par 41% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga vairākkārt, sasniedzot 3,603 miljonus eiro.

Pēc KP 2022.gada 29.marta lēmumā par Konkurences likuma pārkāpuma konstatēšanu LAP darbībās, uzņēmuma mazākuma akcionārs (34,85%) ir Liepājas pašvaldība, bet 59,83% akciju pieder SIA "LAP1R", kas, pēc "Firmas.lv" datiem, pastarpināti pieder Andra Šķēles (67%) un Aināra Šlesera (LPV) (33%) ģimenēm.

Vienlaikus "Nordeka" apgrozījums 2021.gadā bija 9,9 miljoni eiro, kas ir par 21,8% mazāk nekā gadu iepriekš, un tā strādāja ar 220 000 eiro zaudējumiem pretēji peļņai gadu iepriekš. "Nordeka" reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 2,669 miljoni eiro. Uzņēmuma patiesais labuma guvējs ir Juris Savickis.

Savukārt "Latvijas sabiedriskais autobuss" 2021.gadā strādāja ar 8,474 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir gandrīz 4,4 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga 2,7 reizes - līdz 49 767 eiro. Uzņēmums reģistrēts 1996.gadā, un tā pamatkapitāls ir 445 797 eiro. "Latvijas sabiedriskais autobuss" pieder SIA "B-Bus", kas savukārt pieder Īrijā reģistrētam uzņēmumam "PTC Consulting". Kompānijas patiesais labuma guvējs ir Vitālijs Komars.

Svarīgākais
Uz augšu