Grozs nolūza, un pārtrūka deviņu bērnu dzīvība. Talsu traģēdija

Latvijas katastrofu dokumentālā seriāla sērijā, kas veltīta Talsu traģēdijai un ir skatāma LMT Viedtelevīzijā, skatītājs var iepazīties ar todien notikušo. Kāpēc bērni atradās autopacēlāja grozā? Kāpēc tas nolūza? Kā slimnīcas tika galā ar pēkšņo pacientu pieplūdumu? Kas vainīgs? Un kā šodien jūtas cietušie? Svarīgi jautājumi, kas raidījumā nav palikuši neatbildēti.

Traģiskā pēcpusdiena

1997. gada 28. jūnijs Talsos un citās Latvijas pilsētās bija svētku diena, proti, tika svinēti Iekšlietu ministrijas rīkotie ugunsdzēsēju svētki. Norisinājās visdažādākās atrakcijas, tika izrādīta ugunsdzēsēju un policijas tehnika un veikti paraugdemonstrējumi. Viena no galvenajām atrakcijām – cilvēku pacelšana augstu gaisā ar autopacēlāju, lai tie varētu baudīt ainavu. Tiesa, sākotnēji ar autopacēlāja grozu bija plānots pacelt bākugunis, kas simbolizētu svētku lāpu, tomēr tad kādam radās ideja autopacēlāju izmantot, lai “izvizinātu” cilvēkus.

Šī izklaide, zināms, visvairāk pie sirds gāja bērniem. Ja arī kāds grozā kāpt negribēja un baidījās no augstuma, tad to tajā iegrūda vecāki, sak, kad vēl būs iespēja ar tādu aparātu pacelties teju 30 metru augstumā un aplūkot pilsētas panorāmu. Par to, ka noteikumos paredzēts, ka pacēlāja grozā var atrasties līdz četriem pieaugušajiem, neviens neuztraucās vai arī vienkārši to nezināja.

Kā filmā stāsta viens no cietušajiem, tagad to atceroties, grūti aptvert, kā tajā grozā vispār varēja saspiesties tik daudz cilvēku. Pēdējā pacelšanās reizē grozā atradās 22 cilvēki. Paredzēts četriem pieaugušajiem, bet tur 22...

Lai arī, zināms, bērni ir vieglāki par pieaugušajiem, tomēr arī tiem ir svars, un 22 cilvēki grozam bija par daudz. Aptuveni 19 metru augstumā strēle sāka lūzt, līdz grozs notrūka un no liela augstuma nokrita uz “Kamaz” automašīnas, uz kuras atradās pacēlājs.

Dokumentālajā filmā aculiecinieka iemūžinātajos kadros pats groza kritiens redzams nav, tomēr kamera tiek ieslēgta tūliņ pēc tam. Cilvēku līķi, samaņu zaudējušie un pusdzīvie burtiski mētājas visapkārt. Kliedzieni, haoss, šokēti bērni un pieaugušie. Neviens tam nebija gatavs, arī slimnīcas. Pacientu lielais pieplūdums radīja pamatīgu slodzi, tomēr drīz tika panākta kārtība un pacienti sašķiroti pēc gūto traumu smaguma pakāpes.

Traģēdijā bojā gāja deviņi bērni, bet vēl daudzi guva traumas, kas dažiem nozīmēja dzīves kvalitātes ievērojamu samazināšanos. Viens no cietušajiem, kas piedalās filmā, stāsta, ka viņš vēl ticis cauri sveikā, jo sadragāja tikai kāju. Citiem bija smagāk.

Kas vainīgs?

Nonāvēšanā aiz neuzmanības un smagu miesas bojājumu nodarīšanā tiesa par vainīgiem atzina autopacēlāja šoferus Vilni Griķi un Igoru Ivanovu, tomēr viņiem piemēroja Amnestijas likumu un izciest sodu aiz restēm viņiem nenācās. Toreizējais iekšlietu ministrs Dainis Turlais pēc traģēdijas atkāpās no amata, savukārt Talsu ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks Pēteris Bekmanis un inspektors Modris Keisels, kā arī VUGD priekšnieka vietnieks Pāvels Zagorskis tika apsūdzēti nolaidībā. Vēlāk gan Bekmanis un Keisels tika attaisnoti, bet Zagorskim piesprieda brīvības atņemšanu uz trim gadiem nosacīti ar pārbaudes laiku uz diviem gadiem. Tiesā laika gaitā arī tika iesniegtas daudzas prasības par morālā kaitējuma kompensēšanu.

Raksts tapis sadarbībā ar "LMT Viedtelevīziju".