Daži deputāti uzskata Jansonu par pārāk pasīvu latviešu diskriminēšanas novēršanā darba tirgū (3)

Deputāts Artūrs Butāns (NA) kritiski novērtēja to, ka tiesībsargs nedz savā runā, nedz publiskajā rīcībā nevēršoties pret latviešu jauniešu lingvistisko diskrimināciju, ko rada krievu valodas zināšanu prasīšana darba tirgū. Butāns aicināja Jansonu šo jautājumu izvirzīt kā vienu no savām galvenajām prioritātēm.

Nacionālās apvienības deputāts arī pauda bažas par tiesībsarga atskaites secinājumiem saistībā okupācijas pieminekļa nojaukšanas ietekmi uz sabiedrību. Tāpat saistībā ar Jansona pausto pozīciju par valodu sabiedriskajos medijos, Butāns aicināja tiesībsargu neapšaubīt Nacionālās drošības koncepcijā noteikto par sabiedrisko mediju pāriešu uz raidīšanu latviešu valodā no 2026.gada.

Arī deputāts Gatis Liepiņš (JV) debatēs aktualizēja jautājumu par latviešu jauniešu lingvistisko diskrimināciju krievu valodas zināšanu prasīšanas dēļ.

Tiesībsargs Jansons savā atbildē gan uzsvēra, ka Tiesībsarga birojs izveidojis diskriminācijas nodaļu un ka viņam rodas sajūta, ka ne visi ir iepazinušies ar ziņojumu par pagājušo gadu, kurā paredzēts cīnīties ar pilnīgi visiem diskriminācijas gadījumiem.

Deputāte Viktorija Pleškāne no savas puses sacīja, ka gribētu no tiesībsarga dzirdēt asāku kritiku par pieņemtajiem lēmumiem, piemēram, par satura krievu valodā raidīšanas pārtraukšanu pēc 2026.gada.

Deputāte Jana Simanovska (P) debatēs norādīja, ka ļoti svarīgi, lai tiktu aizsargāts tiesiskums, ievērotas, cilvēktiesības un novērsta diskriminācija. Deputāte akcentēja darbu pie vardarbības pret sievietēm novēršanu, tīras vides nodrošināšanu un izklaides trokšņu novēršanu.

Simanovska vērsa uzmanību, ka Latvijā ir slikti apstākļi personām ar invaliditāti, piemēram, no šīs grupas nodarbināta ir tikai trešā daļa cilvēku. "Mēs sūdzamies, ka nav darba roku, bet cilvēki ar invaliditāti, kuri varētu strādāt, ir spiesti atrasties mājās vai institūcijās," norādīja politiķe.

"Progresīvo" deputāte arī norādīja, ka joprojām tiek izmantota aizvēsturiska pieeja, ka bērni ar attīstības traucējumiem nevar atrast skolu savā pašvaldībā. Simanovska arī atzīmēja, ka tikai ap 8% no sabiedriskajām ēkām ir pieejamas cilvēkiem ar invaliditāti.