Latvija ir sākusi domāt par kodolenerģētikas attīstīšanu. Pašlaik tiek risināts jautājums, vai to darīt pašiem, sadarboties ar Igauniju, vai atteikties no kodolenerģijas vispār. Savā laikā jau bija mēģinājumi būvēt jaudīgu reģionālo atomelektrostaciju (AES) Visaginā kopā ar Lietuvu, taču tas cieta fiasko. TVNET+ skaidroja, kas šobrīd ir dienaskārtībā.

Latvijas Klimata un enerģētikas ministrija sagatavojusi informatīvu ziņojumu "Kodolenerģētikas attīstības iespējas Latvijā". Tajā teikts, ka 2030. gadā atjaunīgās enerģijas daļai Latvijā jābūt 57%. Bāzes jaudu pašlaik nodrošina "Latvenergo" piederošās termoelektrostacijas TEC-1 un TEC-2 ar kopējo jaudu 1039 MW, kā arī HES kaskāde ar kopējo jaudu 1558 MW. HES parasti strādā ar pilnu jaudu pavasarī, kad ir liels ūdens pieplūdums Daugavā.

Ilgtermiņa perspektīvā, plānojot atteikšanos no fosilajiem kurināmajiem energoresursiem, ir nepieciešams atrast kādu risinājumu, lai nodrošinātu risinājumus bāzes jaudu nodrošināšanai. Ir vairāki varianti, kādus var kombinēt:

  • Attīstīt krātuves saules un vēja staciju izstrādātās enerģijas akumulēšanai.
  • Attīstīt ūdeņraža nozari ar perspektīvu pilnībā aizstāt dabasgāzi ar ūdeņradi.
  • Mazo AES būvniecība (Small Modular Reactor, SMR).

Ministrija atzīst, ka visas šīs iniciatīvas ir sākuma stadijā, tādēļ novērtēt tēriņus un iespējamos ieguvumus pagaidām ir pāragri.

No visiem trim variantiem tuvākajā nākotnē reālistiskākais izskatās AES variants. Un šo projektu ir iespējams īstenot divos veidos:

  • Patstāvīgi attīstīt kodolenerģiju, izbūvējot vienu vai vairākas AES.
  • Sadarboties ar Igauniju, nodrošinot bāzes jaudu reģionālā līmenī.
Komentāri (18)
CopyLinkedIn Draugiem X