Francijas Senāts noraida ES un Kanādas tirdzniecības līgumu

ES un Kanādas brīvās tirdzniecības līgums (CETA) tika parakstīts 2016.gada oktobrī, un provizoriski tas ir spēkā kopš 2017.gada. Taču, lai tas stātos spēkā pilnībā, to jāratificē visām ES dalībvalstīm.

Francijas prezidentam Emanuelam Makronam un viņa centriski noskaņotajiem sabiedrotajiem parlamentā 2019.gadā ar nelielu pārsvaru izdevās panākt līguma apstiprināšanu parlamenta apakšpalātā Nacionālajā sapulcē, taču ratifikācijai ir nepieciešams arī parlamenta augšpalātas Senāta atbalsts.

Balsojumā augšpalātā 211 senatori nobalsoja pret CETA. Par nobalsoja tikai 44 senatori. Pēc tam noraidījums tika apstiprināts ar otru balsojumu. Tika gaidīts, ka otrajam balsojumam pietrūks laika, bet līguma pretiniekiem izdevās to noorganizēt, ietaupot laiku debatēs.

Taču Senāta balsojums "pret" pats par sevi nenozīmē, ka līgums tiek anulēts. Saskaņā ar ES noteikumiem noraidījums ir spēkā tikai tad, ja valdība oficiāli par to paziņo Eiropas Komisijai (EK), ko Makrons, domājams, nedarīs.

Francijas valdība nav paziņojusi, kā rīkosies šajā situācijā, bet viena no iespējām ir nodot līgumu atpakaļ Nacionālajai sapulcei jaunām debatēm un balsojumam.

Septiņpadsmit ES dalībvalstis ir ratificējušas līgumu, bet desmit valstīs ratifikācijas process vēl turpinās.

Francija ir otrā ES valsts, kas ir noraidījusi CETA. Pirmā to izdarīja Kipra, bet šīs valsts valdība par to nav informējusi Eiropas Komisiju un turpina piemērot līgumu līdz jaunam balsojumam par to.