Tarifi arī neļaus Krievijai izmantot ieņēmumus no eksporta uz ES, lai finansētu savu agresijas karu pret Ukrainu. Tā kā Krievija 2023.gadā uz ES eksportēja šādus produktus aptuveni 1,3 miljardu eiro vērtībā, šie ES tarifi atņems vēl vienu svarīgu peļņas avotu Krievijas ekonomikai un līdz ar to arī Krievijas kara mašīnu.
Taujāts, kāpēc EK plāno izmantot tarifus, nevis sankcijas, Dombrovskis norādīja, ka tarifi šajā gadījumā ir tik augsti, ka tie sasniedz tādu pašu rezultātu kā sankcijas, proti, ierobežo piekļuvi ES tirgum un liedz Krievijai eksporta ieņēmumus.
Atšķirībā no sankcijām importa tarifu piemērošana nekādā veidā neietekmē iepirkumus, transportēšanu vai papildpakalpojumus, piemēram, finansējumu, apdrošināšanu vai transportu, un līdz ar to arī globālo tirgu. Ierosinātie paaugstinātie tarifi joprojām ļaus netraucētu tranzītu caur ES, Krievijas labības brīvu pirkšanu un pārdošanu, uzglabāšanu ES muitas noliktavās, transportēšanu ar ES kuģiem un apdrošināšanas un finansēšanas pakalpojumu sniegšanu Krievijas graudu tirdzniecībai.
"Ierosinātie tarifi neietekmēs globālo nodrošinātību ar pārtiku, jo īpaši jaunattīstības valstīs. Gluži pretēji, sagaidāms, ka tie radīs stimulu Krievijai eksportēt uz galamērķa tirgiem ārpus ES, tostarp uz jaunattīstības valstīm," norādīja Dombrovskis.
Paredzams, ka ierosināto pasākumu rezultātā ES graudu imports no Krievijas un Baltkrievijas samazinātos par gandrīz pieciem miljoniem tonnu gadā. Šo piegādes deficītu daļēji aizpildīs ES iekšzemes produkcija, un tādējādi ES lauksaimnieki gūs labumu no tā, ka varēs pārdot produkciju ES, uzskata Dombrovskis. Turklāt paredzams, ka trūkstošo daudzumu daļēji aizpildīs imports no trešajām valstīm, kas tradicionāli apgādā ES tirgu, piemēram, ASV, Brazīlijas, Ukrainas, Serbijas vai Argentīnas.