ASV vēstniece NATO Džuliana Smita preses konferencē Baltijas žurnālistiem komentēja pēdējos mēnešos no vairākām amatpersonām izskanējušos brīdinājumus, ka tad, ja Krievija netiks sakauta Ukrainā, Kremlis pēc vairākiem gadiem varētu uzbrukt NATO teritorijai, piemēram, Baltijas valstīm. Smita norādīja, ka ASV neuzskata Krievijas draudus Baltijai par nenovēršamiem, taču tajā pašā laikā NATO gatavojas nepieciešamības gadījumā reaģēt bez vilcināšanās.

Preses konferencē Baltijas žurnālistiem, kurā piedalījās arī portāls TVNET, Smita uzsvēra, ka alianses galvenā prioritāte šobrīd ir Krievijas iebrukums Ukrainā.

Karš ilgst jau vairāk nekā divus gadus, un pēdējā gada laikā ļoti būtiski – aplēses liecina, ka gandrīz par 90% – sarukusi rietumvalstu solītā militārā palīdzība Ukrainai, salīdzinot ar pirmo kara gadu. Priekšvēlēšanu laikā ASV Pārstāvju palātā iestrēgusi 60 miljardu dolāru palīdzības pakete Ukrainai, neskatoties uz to, ka ASV prezidenta Džo Baidena administrācija daudzkārt aicinājusi kongresmeņus to pieņemt.

Smita ieskicēja administrācijas pozīciju. "Baidena administrācija nedomā par plānu B. Mēs koncentrējamies uz plānu A: pārliecināt mūsu draugus Pārstāvju palātā nodot palīdzības paketi balsošanai un nobalsot. Mēs uzskatām, ka tad, ja palīdzības pakete nonāks līdz balsojumam, tā visdrīzāk saņems lielu atbalstu no abām partijām," viņa pauda. "Daudzi kongresmeņi, neatkarīgi no politiskās piederības, atbalsta Ukrainu un ASV sniegto aizsardzības palīdzību, ekonomisko palīdzību un humāno palīdzību.

Mēs koncentrējamies uz to, lai palīdzības pakete tiktu pieņemta un lai palīdzība turpinātu plūst no ASV pie mūsu draugiem Ukrainā, kuri turpina aizsargāt savu teritoriju pret Krievijas agresiju."

Komentāri (2)
CopyLinkedIn Draugiem X