Latvija turpinās sarunas ar citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderiem par mangāna rūdas iekļaušanu ES sankcijās, piektdien medijiem pauda Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Siliņa: Latvijas turpinās sarunas ar citām ES valstīm par mangāna rūdas iekļaušanu sankcijās
Diskusijās Eiropadomē Siliņa uzsvēra Latvijas nostāju par nepieciešamību iekļaut mangāna rūdu un alumīnija oksīdu sankcijās pret Krieviju, kā arī uzrunāja Baltijas reģiona partnerus.
ES līderi esot kopīgi apstiprinājuši nepieciešamību pastiprināt sankcijas pret Krieviju, un sarunas turpināsies gan kontekstā ar ES 14.sankciju pakotni, gan divpusēji ar Baltijas reģiona un citām valstīm, uzsvēra Siliņa.
Ministru prezidente, atsaucoties uz Eiropas Komisijā (EK) panākto lēmumu par Krievijas un Baltkrievijas graudu, kā arī citu lauksaimniecības produktu importa ierobežošanu ES tirgū, pauda pārliecību, ka Latvija šajā jautājumā ir sasniegusi rezultātu, un tas liecina par to, ka "varam panākt kopīgu rezultātu arī citos jautājumos, lai samazinātu Krievijas ienākumus un spējas veikt karadarbību".
Eiropadomē ES līderi apstiprināja arī gatavību stiprināt aizsardzības industriju un ES aizsardzības spējas. Lai to sasniegtu, ir nepieciešams atbilstošs finansējuma apjoms, tāpēc ES līderi uzdeva Eiropas Komisijai līdz jūnijam ziņot par visiem iespējamajiem papildu finansējuma veidiem un avotiem.
Siliņa sacīja, ka Latvijai ir svarīgi sekmēt aizsardzības industrijas uzņēmumu pieeju finansējumam un veicināt Latvijas uzņēmumu iekļaušanos lielo ražotāju piegādes ķēdēs. Šonedēļ Ministru prezidente arī parakstīja 14 ES līderu vēstuli Eiropas Investīciju bankai ar aicinājumu aktīvāk finansēt ES valstu militāro industriju.
Kā vēl citus pozitīvus Eiropadomes sēdes rezultātus Siliņa uzsver ES līderu vienošanos par to, ka reālas sarunas par Ukrainas un Moldovas iestāšanos ES ir jāuzsāk iespējami ātri, iestāšanās sarunu atvēršanu ar Bosniju un Hercegovinu, kā arī kopīgo vienošanos par ātrāku un efektīvāku militāro atbalstu Ukrainai.
LETA jau vēstīja, ka Eiropas Komisija (EK) nolēmusi ierobežot Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu apriti ES iekšējā tirgū, ieviešot ļoti augstus importa tarifus Krievijas graudiem, eļļassēklām un noteiktiem lopbarības produktiem, piektdien medijiem paziņoja ES tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis.
Atkarībā no konkrētā produkta tarifi palielināsies vai nu līdz 95 eiro par tonnu, vai līdz 50% "ad valorem" (pēc vērtības) nodoklim. Turklāt Krievijai un Baltkrievijai vairs nebūs pieejama neviena no ES Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) kvotām graudiem, kas dažiem produktiem piedāvā labāku tarifu režīmu.
Identiski tarifi tiks attiecināti arī uz Baltkrieviju, novēršot iespējamo ierobežojumu apiešanu.
Siliņa ceturtdien Briselē notiekošajā Eiropadomes sanāksmē mudināja Eiropas Savienības (ES) līderus iekļaut mangāna rūdu pret Krieviju vērsto ES sankciju sarakstā.
Līdztekus premjere ir sasaukusi Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomi uz sēdi 28.martā, "lai atklātā sarunā ar nozari pārrunātu neizbēgamo nepieciešamību nozarei pārorientēties uz jauniem tirgiem".