Foto un Video ⟩ Ko darīt ar Kremļa politikas piekritējiem Latvijā? (9)

Krievijas varas uzrādītie dati liecina, ka Rīgā no atnākušā nepilna tūkstoša pilsoņu “par” esošo valsts vadītāju Vladimiru Putinu esot bijis vairākums - aptuveni 70%. Tas gan ir mazāk nekā pirms sešiem gadiem. Pēc LTV raidījuma novērojumiem, “par” bija lielākoties pensijas vecuma cilvēki.

“Es - par Putinu! Viņš ir vienīgais, es nezinu, es par viņu atdošu visu savu dvēseli,”

saka pie Krievijas vēstniecības sastaptā Krievijas pilsone Zinaīda Reutova. Uz piebildi, ka Putins uzbruka Ukrainai, sieviete atbild: “Tie jau Rietumi uzbruka un visus ieročus tur atveda. Un mēs tikai aizstāvamies - Krievija.”

Pārsvarā Putina atbalstītāji izvēlas savus vārdus neatklāt. Vairākiem “de facto” aptaujātajiem pērn bija jāapliecina valsts valodas zināšanas. Kāda sieviete, kas valodas eksāmenu ir nokārtojusi, atnākusi atdot savu balsi par Putinu, jo par savu dzimteni uzskata Krieviju.

Savukārt cita Putina atbalstītāja, otrādi, valsts valodas pārbaudi nokārtot nav spējusi, izkritusi divreiz. Un, kaut par savu dzimteni viņa sauc Latviju, tagad grasās pārvākties uz dzīvi Krievijā, Maskavā, kur viņai dzīvojot sešas māsas:

“Es esmu par Putinu, tāpēc es eju balsot. Jo tas, ko šeit dara. Šeit esi piedzimis, 51 gada darba stāžs. Un ko jūs darāt? Dzenat cilvēkus prom?!”

Pasākuma gaitu ir stingri uzraudzījuši Valsts drošības dienesta darbinieki.

Foto: Pie Krievijas vēstniecības sākusies balsošana un protesta akcijas

Pēc PMLP datiem, šobrīd četrām personām, kuru dokumentus pārbaudīja pie Krievijas vēstniecības, draud izraidīšana, jo viņu uzturēšanās atļaujām bija beidzies derīguma termiņš. LTV raidījumam zināms, ka tie ir Krievijas pilsoņi, kuri neiesniedza dokumentus uzturēšanās atļaujas iegūšanai atbilstoši Imigrācijas likuma grozījumu prasībām. Šie 2022.gadā pieņemtie grozījumi attiecas uz 24 tūkstošiem Latvijā dzīvojošu Krievijas pilsoņu.

No kopumā 17 865 tūkstošiem Krievijas pilsoņu, kuriem būtu jāapliecina latviešu valodas prasme, līdz pērnā gada beigām reģistrējušies 12 780, bet veiksmīgi nokārtojusi aptuveni puse.

Arī šobrīd valsts valodas pārbaudes turpinās, un līdz martam to ir nokārtojušas 6414 personas. Kā norāda PMLP, Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statuss piešķirts 13 300 tūkstošiem pilsoņu, dažāda veida termiņuzturēšanās atļaujas – 2500. 1019 Krievijas pilsoņu ir zaudējuši tiesības atrasties Latvijā. Par 200 cilvēkiem ir zināms, ka viņi jau ir izbraukuši.

Ir cilvēki, kuri prasa uzreiz un saka, ka jā, viņš ir gatavs saņemt izbraukšanas rīkojumu, bet viņam vēl ir procesā dzīvokļa pārdošana. Un skatoties uz to, ka diezgan daudzas personas ir izbraukušas pašas, tad ir skaidrs, ka nu viņi nevēlējās mācīties valodu un [izvēlējās] nekārtot tālākās attiecības ar mūsu valsti,” saka PMLP priekšniece Maira Roze.

Tiem Krievijas pilsoņiem, kas tomēr vēlas palikt Latvijā, iesniedzot dokumentus, ir jāpauž arī sava attieksme par Krievijas sākto karu un Ukrainas teritoriju okupēšanu. Pēc PMLP sniegtās informācijas, aptuveni 100 cilvēku nav šīs anketas aizpildījuši un tāpēc uzturēties Latvijā viņiem būs liegts.

Jā, daudzi saka, nu kā es tā atbildēšu, es neinteresējos par politiku. Nu ir skaidrs, ka visu cilvēks zina, viņš vienkārši nevēlas atbildēt. Un cilvēki arī saka, ka nu jā, es tagad aizpildīšu. Un ja nu gadījumā šī informācija nonāks Krievijas pusē, tad pret viņu var būt kaut kādas represijas,” stāsta Roze.

Pie vēstniecības satiktie Krievijas pilsoņi, kuriem bija jāaizpilda anketas un jāatbild, kam tad pieder Krima un Donbass, saka, ka savu īsto pārliecību viņi nebija atklājuši. “Es meloju, lai saņemtu savu pensiju. Es jums saku godīgi, tas arī viss,” saka kāda sieviete.

Arī kaimiņvalstī Lietuvā kopš 2022. gada beigām visi Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi, kas vēlas saņemt vai pagarināt uzturēšanās atļauju Lietuvā, elektroniskajā formā saņem līdzīgus jautājumus, paužot savu attieksmi pret Krievijas agresiju. Un šogad ir plānots pārbaudīt vēl plašāk – ar mērķi anketēt visus Krievijas un Baltkrievijas pilsoņus Lietuvā. Līdz šim drošības apsvērumu dēļ liedza vai anulēja dokumentus vairāk nekā 5000 Baltkrievijas pilsoņu un 250 Krievijas pilsoņiem.

Arī Latvijā Krievijas pilsoņu pārbaudes varētu vērsties plašumā. Satversmes tiesa spriedumā par Imigrācijas likuma grozījumiem ir norādījusi, ka no prasībām sniegt dokumentus ir izlaista to Krievijas pilsoņu grupa, kuri saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saskaņā ar iepriekšējā likuma (“Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā”) normām.

PMLP skatījumā tādu ir aptuveni vēl pusotrs tūkstotis. Nacionālā apvienība uzskata, ka tā grupa ir lielāka - aptuveni 4000. Nākamnedēļ apvienība plāno piedāvāt jaunos Imigrācijas likuma grozījumus, lai šo tvērumu paplašinātu. Tāpat apvienība gribētu paātrināt izraidīšanas procesu – lai izraidīšana notiktu 24 stundu laikā kopš izbraukšanas rīkojuma izsniegšanas. Grozījumus apsver arī Nacionālās drošības komisija.

Tas, ka Latvijā ir cilvēki, kas sliecas atbalstīt Putina darbības, nav noslēpums. Taču, kā plāno rīkoties ar šiem cilvēkiem, ja neskaita drošības un valodas zināšanu pārbaudes, – vienotas idejas nav.

“Mums ir attīstīta, digitalizēta latviešu kultūrtelpa, tagad mums ir jāsaprot, kā šī kultūrtelpa būs ilgtspējīga. Kā mēs varam to piedāvāt citiem šeit, Latvijā; piedāvāt, nevis uzspiest rīkojumu ar kaut kādām kartona fasādēm, kas īsti nedarbojas, ar sodiem, ar diezgan, teiksim, tādu izslēdzošu retoriku. Mēs redzam, ka tas viss nedarbojas, un tad ir jautājums, vai viss šis kamols nav arī tas, kas stumj tos cilvēkus arī Putina virzienā,”

pauž kulturologs Deniss Hanovs.

“Piemērs, kaut vai par izglītības reformu. Tagad visi mācīsies latviski. Tas ir ļoti labi. Bet es neesmu dzirdējis, ka kāds nopietni runātu par vienotām skolām. Tā ideja par mazākumtautību skolām saglabājas. Nu teiksim, šis ir nu tāds karstais kartupelis, mēs esam baigi daudz izdarījuši,”

teic sociālais psihologs Ivars Austers.

Kā raidījumam norādīja Valsts drošības dienestā, kopš kara sākuma pēc dienesta ieteikuma iekšlietu ministrs ir iekļāvis melnajā sarakstā jeb to ārvalstnieku sarakstā, kuriem ieceļošana un uzturēšanās Latvijā ir aizliegta, 79 Krievijas pilsoņus, no kuriem 25 iekļauti pērn. Daļa no šīm personām ilgstoši dzīvojuši Latvijā.

Tāpat dienests ir fiksējis vairākus Krievijas propagandas un dezinformācijas gadījumus, kuru mērķis bijis, izplatot sagrozītu informāciju par Imigrācijas likuma grozījumiem un Krievijas pilsoņu pārbaudēm, vairot konkrētas sabiedrības daļas neapmierinātību ar kompetentajām Latvijas valsts iestādēm.