Noskaties ⟩ Dronu koalīcija pastāv jau trīs mēnešus, bet rīcība runām neseko (1)

18. novembrī ukraiņi Latviju sveica dzimšanas dienā. Pateicās par mūsu neatslābstošo atbalstu un novēlēja Latvijai mieru. Milzu sarkanbaltsarkano karogu virs Ukrainas ar dronu pacēla Pāvels Tsibenko.

Viņš ir Ukrainas dronu mācību centra "DRONARIUM" galvenais instruktors. Pāvels ar kolēģiem kopš kara sākuma apmācījis vairāk nekā 7000 dronu pilotu. Šobrīd, kad pietrūkst rietumu apsolītās, bet nepiegādātās munīcijas, tieši droni frontē ir noteicošais spēks.

"Pirmkārt - mums nepieciešami FPV droni. Jo šobrīd spēka attiecības kaujas laukā ir pieci pret viens. Krievi ļoti spēcīgi audzējuši savu dronu ražošanu. Dara to rūpnieciskos apmēros. Lielās rūpnīcās. Un ar simtiem tūkstošu dronu pārpludina fronti.

Un krievi atšķirībā no mums dronus izmanto pret pirmo aizsardzības līniju. Viņi nežēlo FPV dronus, lai nogalinātu kareivjus. Rupji runājot – uz katru karavīru ir viens FPV drons. Tāpēc mums pirmkārt nepieciešami FPV droni," stāsta Tsibenko.

Bijuši pat jau vairāki gadījumi, kad ukraiņu droni patriekuši veselas tanku kolonnas, jo to triecieni ir precīzi, piloti ar katru dienu kļūst profesionālāki. Tāpēc Ukrainas armijai FPV droni nepieciešami tagad, ļoti daudz un, jo vairāk, jo labāk.

Burtu kombinācija FPV latviskojot nozīmē "pirmās personas skats". Pilots brillēs vai uz ekrāna redz to, ko redz drona kamera. Tāpēc ar to var mest lādiņus vai dronu ietriekt mērķī.

"Šos dronus komplektē no Ķīnas detaļām, un Ukrainai pa tiešo tās netiek piegādātas. Tāpēc mēs tās iepērkam no Eiropas Savienības.

Tagad ir izveidota "dronu koalīcija", lai palīdzētu Ukrainai sagādāt 1 miljonu dronu. Es ceru, ka tas tiks realizēts un tas mums būtiski palīdzēs.

Tūdaļ būs aprīlis. Nu, jau trīs mēnešus koalīcija pastāv.

No tā, ko es esmu dzirdējis, – nezinu, cik no tā ir taisnība, bet tas, ko dzirdēju, –Lielbritānija nodeva kaut kādu daudzumu dronu. Un no tiem vairāk nekā puse nepacēlās gaisā.

No šo dronu dzīvotspējas ir atkarīgas dzīvības. Jo, kad notiek uzbrukums, kad notiek uzbrukums pozīcijām, un piloti nespēj pacelties, jo viņu drons nedarbojas, mēs zaudējam mūsu karavīru dzīvības," žurnālistiem atklāj speciālists.

Māris Bruža piecus gadus Ukrainā Donbasā EDSO misijā ar droniem veica izlūkošanu. Viņam Latvijā ir viena no lielākajām pieredzēm dronu militārajā lietošanā. Pēdējā laikā ukraiņi droniem piekabina lielākas baterijas, lai, ja uzbrukums neizdodas, to iespējams atgriezt, pārlādēt un atkal uzbrukt.

"Pirms kara sākšanās Ukrainā rūpnieciski neviena kompānija FPV dronus neražoja. Tas bija tādā hobija līmenī, ko katrs, kas gribēja, taisīja mājās, neviena fabrika neuzņēmās tādu iniciatīvu ražot tik vienkāršas lietas. Nu, pa lielam laikam arī tāpēc, ka baigi jau nevar nopelnīt. 500 dolāru - kas tas ir priekš tādas mantas," komentē Bruža.

Aizsardzības ministrijā šo ceturtdien uz kārtējo slēgto sanāksmi ieradās dronu ražotāji. Ministrs apgalvo – dronu koalīcijas izveidē viss notiek. Partnervalstis iesaistās. Top fonds naudas iemaksām. Saņemta dronu specifikācija no Ukrainas. Tagad notiek praktiskais darbs.

Aizsardzības ministrs Andris Sprūds atzina: "Protams, ir bijušas vairākas tikšanās arī ar uzņēmējiem, uzņēmēju kopienu. Visu cieņu, cepuri nost.

Es domāju, ka ir bijusi ļoti liela interese un aktivitāte. Jā, ir noteikti arī dažādi skatījumi, dažādi redzējumi, dažādas intereses, bet kopumā arī mūsu pēdējā tikšanās reizē mēs tiešām arī labi izdiskutējām un par to, kā mēs virzāmies uz priekšu.

Kas ir tas, kas varbūt ir jāņem vērā no tā, ko uzņēmēji saka. Tā ka skaidrs, ka tas ir dialogs, bet beigu beigās ilgtermiņa dialogs, kā mēs vēlamies tiešām atbildīgi veidotu drošu industriju šeit Latvijā, kas palīdz gan Ukrainai, gan arī mūsu pašu tehnoloģiskām spējām, tai skaitā arī bruņoto spēku tehnoloģiskajām spējām."

NBS Gaisa spēku mācību centra komandieris Modris Kairišs raidījumam arī apstiprina: "Augstas tehnoloģijas, tas prasa laiku, naudu, prasa cilvēkresursus. Bieži vien liekas no malas – mēs lidojam ar FPV, "Alliexpress" viņš maksā tik un tik, un mēs tagad varam ātri viņu salikt.

Un daudziem uzņēmējiem no sākuma tiešām ir priekšstats, ka to ir viegli saražot un ļoti daudz. Bet, kad viņi sāk iedziļināties tehniskajās specifikācijās, kas tiek prasītas, tad ļoti daudziem nolaižas rokas."

Uzņēmēji, kuri jau vairākkārt bijuši uz pārrunām ministrijā, neformālās sarunās kritizē dronu koalīcijas veidotāju lēno darbu. Procedūras esot birokrātiskas, plāni joprojām neskaidri. Arī pēc šīs nedēļas sanāksmes.

Šobrīd par projektu atbild Aizsardzības spēju projektu vadības departamenta direktors. Viņam paralēli dronu koalīcijas uzraudzībai vēl jāuzrauga PATRIA projekts, pretgaisa aizsardzības stiprināšana un vēl citi apjomīgi darbi.

Ražotāji iesaka par koordinatoru iecelt ministrijas dibināto "Valsts aizsardzības korporāciju". Jo tieši tās izveides mērķis bijis būt par starpnieku aizsardzības resoram un Latvijas ražotājiem. Tas nav politiķu vai ierēdņu darbs. "Latvijas mobilais telefons", kas arī gatavs palīdzēt drona koalīcijas stiprināšanā, apliecina, ka uzņēmumu pusē gatavība esot visaugstākā.

Bijušais ministrijas parlamentārais sekretārs Viesturs Silenieks izveidojis biedrību, kas apmāca dronu pilotus. Arī no Ukrainas. Viņaprāt – dronu koalīcija ir iespēja arī Latvijai. Jo tagad valstij būtu no visas pasaules jāpulcina šīs jomas gudrākie prāti, tehnoloģijas vai pat ražošanas līnijas.

"Paņemt karogu rokās un skaļi nokliegties "tagad es!" – gājiens labs, bet vajag rīcību. Un uzņēmēji ir gatavi, ļoti ieinteresēti, cilvēki gatavi, ieinteresēti, un interese liela no visām pusēm.

Bet, cik ir griezušies ukraiņi, kuri saka, ka gribētu savas ražotnes pārcelt ārpus Ukrainas, drošā vietā, Eiropas Savienībā, NATO valstī - Latvija ir ideāla. Un politiskais paziņojums par dronu koalīciju ir ļoti labi sadzirdēts pasaulē.

Šie cilvēki brauc uz Latviju, bet pie durvīm var klauvēt, taču tās neviens neatver. Un tas ir tas sliktākais. Sliktākais būs tas, ja kāds sāks skaļi teikt, ka dronu koalīcija ir izgāzusies. Es ceru, ka tā nebūs. Bet nedrīkstam tik tālu nolaist," stāsta Silenieks.

Tsibenko šobrīd ar bažām skatās uz Latvijas vadītās dronu koalīcijas plāna izpildi un politiķu apņēmību.

"Es Latvijas politiķiem gribētu pateikt, ka mēs šobrīd jums palīdzam iegūt laiku. Jums tas ir jāsaprot. Ja vēl iepriekš mēs runājām par to, ka "mēs uzvarēsim" un pārgrupēsimies, NATO sapratīs un politiķi sapratīs.

Draugi, mēs vienkārši jūsu labā iegūstam laiku.

Un tas, ka jūs ar to saskarsities, tas ir simtprocentīgi. Vienkārši šobrīd ir jautājums – vai jūs tam būsit gatavi?

Es uzskatu, ka ir nepieciešams ne tikai kāpināt dronu ražošanu, ko sūta uz Ukrainu. Tas viennozīmīgi ir svarīgi. Bet Latvijai ir jāgatavojas un jāgatavo sava infrastruktūra tam, lai tādi droni spētu aizsargāt Latviju.

Bet priekš tam nepieciešams paveikt liela apjoma darbu, lai popularizētu šo kustību Latvijā. Sākt ar to, lai popularizētu dronu sportiskās kustības jauniešu vidū.

Jo, kad pēc pāris gadiem jūs saskarsities ar to, ar ko saskārāmies mēs, jums vismaz sabiedrība būs gatava pretoties."