Noskaties ⟩ Ko nesīs vēl seši Putina diktatūras gadi? (4)

2018. gadā Putins sēdās Krievijas prezidenta krēslā jau ceturto reizi. Tā brīža konstitūcija aizliedza Putinam kandidēt nākamajās 2024. gada vēlēšanās.

Tolaik Putins pats publiski izteicās, ka uz vēl vienu termiņu negrasās kandidēt. Taču jau 2020. gadā viņš rosināja mainīt Krievijas konstitūciju, lai turpinātu sēdēt prezidenta krēslā līdz pat 2036.gadam.

71 gadu vecais Putins ir Krievijas de facto vadītājs jau gandrīz 25 gadus.

Diktators un asiņainais kara noziedznieks Vladimirs Putins uzvarējis tā sauktajās prezidenta vēlēšanās.

Tās nebija ne brīvas, ne godīgas, bet viņš nodrošinājis savu palikšanu amatā uz vēl sešiem gadiem. Eksperti ir pārliecināti: Putins to izmantos, lai mēģinātu uzvarēt karā Ukrainā un vēl intensīvāk vērstos pret Rietumiem.

Pirmdien Putins kopā ar citiem Kremlī mītošajiem noziedzniekiem gozējās Krimas okupācijas desmitgadei veltītajā koncertā. Tolaik tikai viens no 446 Domes deputātiem nobalsoja pret Krimas okupāciju.

Desmitu gadu laikā Krievija turpinājusi graut Ukrainas neatkarību un suverenitāti, nu jau apritējuši divi gadi, kā okupantu armija nežēlīgi slepkavo Ukrainas civiliedzīvotājus, bet kara noziedznieks Putins Kremlī svin uzvaru vēlēšanās. Oficiālie rezultāti esot vēsturiski – no teju 87 miljoniem balsotāju 87% izrādījuši savu atbalstu diktatoram.

Romāns Aņins, neatkarīgais krievu žurnālists un "ISTORIES" redaktors, komentējis: "Viss bija skaidrs jau no paša sākuma, mēs visi zinājām rezultātu. Manuprāt, statistiski raugoties uz mūsu publicētajiem datiem, svarīgākais fakts par šīm vēlēšanām ir, ka tās ir viltotākās Krievijas vēsturē."

Līdzīgi secinājusi arī Krievijas neatkarīgo vēlēšanu novērotāju organizācija "Golos". Ekspertu veiktie aprēķini liecina, ka Putins saņēmis vismaz 22 miljonus viltus balsu.

Internetu arī pārpludinājuši video no vēlēšanu iecirkņiem, kuros redzams, kā darbinieki urnās met biļetenu kaudzes. Ja atņem viltotās balsis, tad kopējais atbalsts vēlēšanās Putinam samazinās līdz 81%.

Vēlēšanu novērotāji atklājuši, ka ir bijušas arī citas viltošanas metodes, piemēram, ieskaitīt par citu kandidātu atdotu balsi Putinam. Līdz ar to nav iespējams pateikt, cik daudz balsu Putins patiesībā ir saņēmis.

Sociālajos tīklos parādījušies arī video, kur redzams, kā vēlēšanu biļetenā ar liesmu var izdzēst veikto atzīmi. Tāpat redzami kadri, kā vēlēšanu kabīnēs balsotājus pārbauda karavīri.

"Šāds neticams rezultāts viņam bija nepieciešams, lai parādītu, ka absolūtais vairākums sabiedrības viņu atbalsta, tādā veidā viņš var turpināt karu. Pievērš arī uzmanību Šoigu nesenajiem izteikumiem, ka viņi palielinās armiju. Tas, visticamāk, nozīmē, ka tiks rekrutēti vai mobilizēti vēl cilvēki," uzskata Aņins.

Viens no vēlēšanu iecirkņiem atradās arī Krievijas vēstniecības telpās Rīgā. Saskaņā ar Krievijas centrālās vēlēšanu komisijas datiem, lielākā aktivitāte starp Baltijas valstīm bija Igaunijā (2415 cilvēki), tai seko Latvija (929 cilvēki), un vismazāk balsotgribētāju bijis Lietuvā (772 cilvēki).

Latvijas policija un robežsardze veica vēlētāju dokumenti pārbaudi. Tika pārbaudīts 1001 vēlētājs. Izrādījās, ka četriem nav tiesību uzturēties Latvijā. Tie saņēmuši rīkojumu brīvprātīgi pamest valsti.

Vēlēšanu norise Latvijā bijusi mierīga. Salīdzinot ar 2018.gada prezidenta vēlēšanām, kad balsot devās teju 20 tūkstoši jeb gandrīz puse no šeit mītošajiem Krievijas valstpiederīgajiem, šoreiz nobalsoja vien niecīga daļa.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis raidījumam komentē: "Tā, man liekas, ir tāda patiesības bilde. Jo 2018. gadā vēlēšanas bija citā situācijā, tomēr šeit mēs atrodamies hibrīdkarā un karš Ukrainā.

Tomēr tās personas, kas gāja… Es esmu pārliecināts un tās ir manas personīgās domas, šaubos, ka tur kāds gāja ar mērķi nobalsot pret Putinu."

Ministrija jau vēlēšanu dienā publicēja paziņojumu, norādot, ka prezidenta vēlēšanas nebūs ne brīvas, ne godīgas. Līdzīgu paziņojumu pieņēma arī Saeima. Tā nosodīja arī vēlēšanu rīkošanu Krievijas okupētajos Ukrainai piederošajos apgabalos.

Neraugoties uz publiskajiem paziņojumiem, neviens šobrīd nedomā atsevišķi nosodīt vēlēšanu rezultātus vai noraidīt to leģitimitāti, kā tas tika darīts 2020.gada oktobrī pēc Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko nozagtajām vēlēšanām.

Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols žurnālistiem norāda: "Vai tagad uzreiz vajadzētu attiecīgi vēl vienu paziņojumu par rezultātu atzīšanu…

Es domāju, mēs pārāk lielu cieņu izrādītu caram Krievijā.

Un otra lieta, ka ir Eiropas Savienības kopīgais paziņojums, kas top tieši par rezultātiem. Tā ka es sagaidu, ka tur būs diezgan skaidrā valodā nodefinēts attiecībā arī uz rezultātiem. Jo tomēr mums ir kopēja ārpolitika."

Šobrīd nav zināms, vai Eiropas valstis spēs vienoties atzīt Putinu par neleģitīmu līderi. Ķīna un Venecuēla jau steidza Putinu sveikt ar uzvaru.

Eksperti ir pārliecināti, ka nākamos sešus gadus Putins izmantos, lai mēģinātu uzvarēt karā Ukrainā. Nākamo gadu laikā, visticamāk, arī tiks pastiprinātas represijas pret pašiem krieviem, īpaši pret Putina tuvākajiem līdzgaitniekiem.

Austrumeiropas politikas pētījumu centra Krievijas politikas eksperts Mārcis Balodis skaidro: "Šobrīd tādu skaidru indikāciju nav. Domājams, ka arī nekas tāds izteikti krass nenotiks.

Visticamākais scenārijs ir turpināt jau iesākto konfrontāciju ar Rietumvalstīm. Arī centieni konsolidēt iekšējo sabiedrību, vienlaikus mēģinot iespējami vairāk marginalizēt tos, kuri nav vienisprātis. Katrā ziņā nav šobrīd signālu, ka būtu gatavi šādām lielām avantūrām."

Ievērojamie viltotie rezultāti arī dod Putinam iespēju pieņemt sabiedrībā nepopulārus lēmumus. Pirms dažām dienām jau aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu paziņoja, ka līdz gada beigām plānots Krievijas armiju papildināt ar 14 jaunām divīzijām un 16 brigādēm.

Piektdien Maskavu satricināja lielākais terorakts 20 gadu laikā. ASV vēstniecība mēneša sākumā publicēja paziņojumu, ka viņu rīcībā ir informācija par iespējamiem terorisma draudiem.

Oficiāli ziņots, ka šobrīd notiek izmeklēšana un jau esot pirmie aizturētie. Notikums daudziem atsaucis atmiņā uzbrukumus dzīvojamām mājām Maskavā 1999. gadā, par kuriem joprojām ir daudz neskaidrību, taču līdz tam maz pazīstamais Putins to izmantoja, lai attaisnotu iebrukumu Čečenijā.

Tas nodrošināja viņa popularitātes un atpazīstamības strauju pieaugumu Krievijā, kā arī nobruģēja viņam ceļu uz pirmo prezidenta termiņu.