Atgriežoties pie uzbrukuma pretrunām, eksperts norādīja, ka, piemēram, rodas šaubas, vai sabiedrībai atrādītie Tadžikistānas pilsoņi ir patiesie šāvēji. "18 minūšu laikā spēt nogalināt daudz cilvēku, aizdedzināt ēku, un turpat atradušās viņu automašīnas. Aizturētie cilvēki varbūt tika nolīgti, lai vienkārši aizbrauc, bet šāvēji bija citi. Man rodas šaubas par šī notikuma politisko pamatojumu un mērķiem. Jāuzdod jautājums par to, kam šis uzbrukums ir izdevīgs. Vienlaikus atbilde uz šo jautājumu tikai kaut kādā ziņā dod atbildi, bet visneizdevīgāk tas ir Ukrainai pēc būtības."
Ja apelē pie versijas, ka teroraktu sarīkoja vai uz to apzināti "acis pievēra" paši Krievijas specdienesti, tad, pēc Daukšta domām, organizēšana bija ļoti slikta, un nav izslēdzama sāncensība starp Krievijas drošības orgāniem.
Daukšts arī neizslēdza variantu, ka līdz maija sākumā paredzētajai Putina tā saucamajai inaugurācijai var notikt izmaiņas specdienestu augstākajos ešelonos.
NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts nākamajā dienā pēc terorakta tviterī norādīja, ka izskatās, ka Kremlis izmantos terora aktus, lai vēl vairāk mobilizētu Krievijas sabiedrību pret Ukrainu un "piegrieztu skrūves". Neesot izslēdzama arī eskalācija frontē, bet tur daudz variantu neesot atlicis.
Papildinot savu komentāru, Sārts pirmdien aģentūrai LETA teica, ka patlaban Krievijas varai ir nepieciešamība paskaidrot savai sabiedrībai, kāpēc, neraugoties uz "izslavētajiem" specdienestiem, šāds uzbrukums varēja notikt. "Patlaban ir mēģinājums uzlikt to uz Ukrainu, un tur es piekrītu, ka ir vairāki mērķi. Pirmkārt, tas ir attaisnojams, otrkārt ir iespēja to izmantot iepriekš plānotai mobilizācijai. Attiecībā uz eskalācijas palielināšanu Ukrainā vēl ir jāskatās, jo patlaban Krievijai pieejamo resursu nav pārāk daudz," sacīja Sārts.