Lietuvas Bruņotie spēki attīstīs dronu spējas (1)

Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas galvenais nacionālās drošības padomnieks Ķēstutis Budris žurnālistiem pēc padomes sēdes teica, ka dronu operacionālās spējas Lietuvas armijai jāsagatavo līdz 2026.gada beigām.

"Lai to izdarītu, armijai savas bezpilota lidaparātu spējas ir jāattīsta kopā ar citām spējām. Mēs to neredzam kā atsevišķu vienību," viņš piebilda.

Budris teica, ka bezpilota lidaparāti Lietuvas Bruņotajos spēkos ir jāizmanto "kopā ar citām platformām".

Lietuvas Valsts aizsardzības padome arī ieteica izmantot vietējās aizsardzības rūpniecības jaudas, lai attīstītu dronu spējas, norādot, ka ātrākai procesa virzībai ir nepieciešamas izmaiņas likumos.

Nausēdas padomnieks informēja, ka bezpilota lidaparātu spēju attīstībai plānots piešķirt ap 30 miljoniem eiro gadā.

Lietuvas armija iepriekš paziņoja, ka bezpilota lidaparātu attīstīšanai līdz 2030.gadam atvēlēs 200 miljonus eiro.

Valsts aizsardzības padome uzmanību pievērsa ne tikai lidaparātiem, bet runāja arī par bezpilota jūras sistēmām un zemūdens droniem, teica Budris.

Parlamenta Nacionālās drošības un aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Laurīns Kasčūns, kuru premjerministre Ingrīda Šimonīte izvirzījusi aizsardzības ministra amatam, Valsts aizsardzības padomes nolemto raksturoja kā soli uz dronu ekosistēmas izveidi valstī.

"Ražošana, testēšana, inovācijas un lietošana - esam sākuši veidot tādu ekosistēmu," viņš teica.

Janvārī Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komisija Valsts drošības padomes locekļiem nosūtīja ierosinājumus, kā attīstīt bezpilota lidaparātu un pretpasākumu pret tiem spējas.

Kasčūns sacīja, ka uzmanība tiek pievērsta ne tikai izlūkošanas droniem, bet arī kaujas dronu spēju attīstīšanai Lietuvas armijā.

Lietuvas Bruņotajos spēkos janvārī apliecināja, ka bezpilota lidaparātu spēju attīstīšana pašlaik notiek atbilstoši 2017.gadā apstiprinātajam plānam, kas paredz trīs gadu laikā izveidot izlūkošanas dronu spējas un iepirkt kaujas dronus, integrējot tos prettanku aizsardzībā.

Lietuvas armijas komandieris Valdemārs Rupšis februārī sacīja, ka plāni tiek aktualizēti, ņemot vērā Ukrainas kara pieredzi.

Lietuvas prezidenta vadītajā Valsts aizsardzības padomē ir arī premjerministrs, parlamenta spīkers, aizsardzības ministrs un bruņoto spēku komandieris.