Koalīcija lemšanu par skolu tīkla reformu varētu atlikt līdz rudenim

Valdības partijas skolu reformas jautājumā konceptuāli atbalsta "virzību uz priekšu" un ka risinājums ir jāturpina meklēt, reizē vēl tiks turpināts diskutēt par finansējuma jautājumiem, skaidroja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Skolu jautājums prasa daudz investīciju saistībā pāriešanu uz programmu finansēšanas modeli, līdz ar to tas ir arī valsts nākamā gada budžeta jautājums, skaidroja premjerministre.

Tāpēc sarunas par skolu reformas finansēšanu jāatjauno kopā ar nākamā gada valsts budžeta sarunām un pēc Latvijas Stabilitātes programmas apstiprināšanas Saeimā, norādīja Siliņa.

Koalīcijas politiķi tieši nekomentēja, vai šāds grafiks nozīmē, ka diskusijas par skolu reformu var ieilgt līdz rudenim. Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) politiķis, ekonomikas ministrs Viktors Valainis no savas puses norādīja, ka skolu reformas tālākajā kontekstā neatraujami jārunā arī par investīcijām 75 miljoni eiro apmērā skolu ekosistēmas infrastruktūrai.

Valainis atzīmēja, ka sarunās ar pašvaldībām tika runāts par jaunā finansējuma modeļa ieviešanas niansēm, uzsverot, ka kvalitatīva un pieejama izglītība "kaut ko maksā".

Pašlaik izmaksas ir aptuveni aprēķinātas, norādīja politiķis, un, pēc Valaiņa vārdiem, tas vairs nav jautājums par to, vai koalīcija virzās uz priekšu ar skolu tīkla reformu, bet gan tas iezīmējot būtisku daļu nākamā budžeta sarunās.

"Ja mēs pieņemsim konceptuāli šo soli, izglītība viennozīmīgi iezīmēsies kā viena no galvenajām nākamā gada prioritātēm," teica Valainis.

Ierakstā tviterī ekonomikas ministrs norāda, ka skolu tīkla reformas kontekstā koalīcijas sadarbības sanāksmē panācām vienošanos par 75 miljonu eiro investīcijām skolu infrastruktūrai, kā arī jaunā pedagogu finansēšanas modeļa niansēm. "Tas nozīmē būtisku finansējuma pieaugumu izglītībai nākamā gada budžetā," uzsver ZZS politiķis.

Kā ziņots, Izglītības un zinātnes ministrija bija iecerējusi no nākamā gada būtiski reformēt skolu finansēšanas modeli, kā rezultātā pašvaldībām beidzot nāktos sakārtot skolu tīklu, pretējā gadījumā kritērijus neizpildošās skolas būtu jāfinansē pašām pašvaldībām, kurām tam nav līdzekļu.

Reformas pieteikumam sekoja atsevišķu Latvijas pašvaldību un to iedzīvotāju neapmierinātība ar iespējamu skolu slēgšanu, kam savukārt sekoja ZZS paziņojums, ka tā nav gatava atbalstīt reformu sākotnējā veidolā. Vēlāk gan koalīcijas sarunās iezīmējies nosacīts progress virzībā risinājuma rašanu, ZZS norādot, ka tagad runa ir jau par krietni citādāku piedāvājumu.