Tirdzniecība ar Krieviju ir bezjēdzīgs virziens, uzsver Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera

Daļa no kravām, kas iet caur Latviju, tiek izmantota militārās tehnikas un munīcijas ražošanai. Viens no iemesliem, kādēļ Latvija atpaliek no Lietuvas un Igaunijas, ir tas, ka valsts ir pārāk orientējusies uz Krievijas preču tirdzniecību.

Krievijai ir izdevīgi vest mangāna rūdu caur Latviju, jo tas ir lētākais, izdevīgākais un ātrākais variants, arī diskreditējot šo vienoto Eiropas nostāju. "Faktiski mēs subsidējam šo tirdzniecību infrastruktūras līmenī," sacīja Rungainis, piebilstot, ka jāsaprot, vai esam Krievijas impērijas infrastruktūras sastāvdaļa.

Fiskālās disciplīnas padomes loceklis un bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš nav pārliecināts, vai iespējams pārtraukt jebkādu tranzītu un tirdzniecību ar Krieviju, gan piekrītot, ka būtu jāizbeidz militārais virziens.

Viņaprāt, ekonomiskās attiecības ar Krieviju mazinās, turklāt tās nav perspektīvas ilgtermiņā. "Ja mēs vēl desmit gadus atpakaļ vedām 60 miljonus tonnu gadā, tad pērn ir knapi 15, un šogad, visticamāk, būs vēl mazāk," bilda ekonomists.

Tranzīts un tirdzniecība ar Krieviju ienes iekšzemes kopproduktā mazāk par 2%, sacīja Āboliņš.

Viņš uzsvēra, ka pilnīga ekonomisko saišu saraušana ir tuvāko pāris gadu jautājums. Arī Rungainis domā, ka "ir jādara tas, kas ir jādara," un risinājums ir pārorientēties uz ostām.

Rungainis uzsvēra, ka ekonomisko saišu saraušana ar Krieviju varētu atstāt "īslaicīgu negatīvu iespaidu". Viņš nosauca par "manipulāciju" runas par to, ka tas radīs negatīvu iespaidu uz budžetu. Cilvēki, kurus varētu nākties atlaist, nezaudēs darbu uz visu atlikušo mūžu. "Situācijā, kad mums trūkst darba roku, šie cilvēki atradīs darbu citos sektoros, un uzņēmēji atradīs citas iespējas, kā nodarboties ar biznesu. Galu galā rezultāts var izrādīties pozitīvs."