Senegālas prezidenta vēlēšanās uzvarējis opozīcijas kandidāts Basiru Diomaje Faje

Fajes galvenais sāncensis no valdošās koalīcijas Amadu Ba pirmdien atzina savu sakāvi vēlēšanās, tomēr to rezultāti vēl nav oficiāli apstiprināti.

44 gadus vecais Faje, kurš kļūs par gados jaunāko prezidentu Senegālas vēsturē, tika atbrīvots no cietuma tikai 10 dienas pirms vēlēšanām.

Faje pirmajā publiskajā uzrunā pēc uzvaras vēlēšanās nosauca sevi par tautas "izvēli sakaru saraušanai" ar isteblišmentu.

Faje sacīja, ka viņam kā prezidentam viena no galvenajām prioritātēm būs "nacionālais izlīgums" pēc trim nemieru un politiskas krīzes gadiem.

Viņš arī solīja "apkarot korupciju visos līmeņos", pārveidot institūcijas un atrisināt dzīves izmaksu krīzi.

Senegālā kopš neatkarības iegūšanas no Francijas 1960.gadā ir sarīkotas 12 prezidenta vēlēšanas. Šīs ir pirmās vēlēšanas, kurās opozīcijas kandidāts uzvarējis jau pirmajā kārtā.

62 gadus vecais Ba atzina Fajes uzvaru un piezvanīja viņam, lai apsveiktu.

Līdzšinējais prezidents Makijs Salls, kurš pēc uzvarām prezidenta vēlēšanās 2012. un 2019.gadā šoreiz nekandidēja, arī apsveica Faji ar uzvaru, nosaucot to par "uzvaru Senegālas demokrātijai".

Salla lēmums atlikt sākotnēji 25.februārī paredzētās prezidenta vēlēšanas bija izraisījis lielāko politisko krīzi tradicionāli stabilajā Rietumāfrikas valstī, izprovocējot plašu sašutumu un protestus ar cilvēku upuriem.

Senegālas parlaments vēlāk pieņēma likumu par prezidenta vēlēšanu atlikšanu līdz 15.decembrim, bet tas notika tikai pēc tam, kad parlamentā iebruka drošības spēki un aizveda dažus opozīcijas deputātus, kas bija pret šo likumu.

Konstitucionālā padome 15.februārī paziņoja, ka parlamenta pieņemtais likums par vēlēšanu atlikšanu ir nekonstitucionāls. Tā arī anulēja Salla 3.februāra dekrētu, ar kuru tika mainīts vēlēšanu kalendārs.

Konstitucionālā padome atzina, ka ir "neiespējami organizēt prezidenta vēlēšanas sākotnēji paredzētajā datumā", bet aicināja "kompetentās iestādes sarīkot tās iespējami drīz".

Salls bija izskaidrojis vēlēšanu atlikšanu ar strīdu starp parlamentu un Konstitucionālo padomi par potenciālajiem kandidātiem, kuriem netika atļauts balotēties.