Nav skaidrības, kad tiks sakārtots valsts aizsardzības mācības normatīvais regulējums

Februāra nogalē Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē izskanēja, ka normatīvo bāzi attiecībā uz VAM plānots sakārtot līdz 20.martam.

Kārtību, kādā īstenos VAM vidējā izglītībā, noteiks Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likums, Izglītības likums un Ministru kabineta (MK) noteikumi par valsts vidējās izglītības standartu. Grozījumi šajos normatīvajos aktos šobrīd ir nodoti saskaņošanai.

Atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvājumam skolas pašas varēs izvēlēties, vai ieviesīs VAM uz citu stundu rēķina vai papildus esošai slodzei. Šobrīd gan nav zināms, kādu variantu skolas izvēlēsies.

Skolēna mācību sniegumu VAM vērtēs, nosakot apguves līmeni "nav apguvis", "daļēji apguvis" un "apguvis". Skolēnam būs jāiegūst vismaz vērtējums "daļēji apguvis" vai "apguvis". Bez VAM apguves skolēns nevarēs iegūt atestātu par vispārējo vidējo izglītību.

Vērtējumu "nav apguvis" kursa noslēgumā varētu piemērot, ja skolēns nebūs ieguvis kursā vismaz astoņus vērtējumus un nespēs demonstrēt pēctecīgu satura apguvi un pozitīvu satura apguves dinamiku, skaidro VISC. Vērtējumu mācību gada un kursa noslēgumā varēs apstrīdēt, ja tas ietekmēs skolēna tiesības un intereses.

Apguves līmeņus noteiks Izglītības likuma grozījumi. Detalizētāk VAM vērtēšanas nosacījumi tiks atrunāti MK noteikumos par vidējās izglītības standartu.

Attiecībā uz stundu kavējumiem plānots piemērot tādu pašu kārtību kā jebkurā obligāti apmeklējamā mācību kursa nodarbībā.

Saeima 2018.gadā pieņēma lēmumu, ka no 2024.gada 1.septembra valsts aizsardzības mācība kā obligāts mācību priekšmets tiek ieviesta visās izglītības iestādēs, kas īsteno vispārējo un profesionālo vidējo izglītību.

Galvenais šī mācību priekšmeta izvirzītais mērķis ir veicināt patriotismu un sniegt iespēju apgūt militārās pamatiemaņas, veidojot Latvijai lojālus pilsoņus, kas ir būtiski visaptverošas valsts aizsardzības kontekstā.