Lietuvas Seims izskatīs likumprojektu par Komunistiskās partijas atzīšanu par noziedzīgu organizāciju

Otrdien par likumprojekta izskatīšanu nobalsoja 52 Seima deputāti, četri bija pret un 43 atturējās. Lietuvas parlamentā ir 141 deputāts.

Likumprojekts, kuru izstrādāja valdošās konservatīvās partijas "Tēvzemes savienība - Lietuvas kristīgie demokrāti" deputātu grupa, paredz, ka Lietuvas Komunistisko partiju atzīs par noziedzīgu organizāciju, kuru diktatūra ieviesa padomju okupētajā Lietuvā 1940.-1941.gadā un 1944.-1990.gadā un kas ir atbildīga par genocīdu, noziegumiem pret cilvēci, kara noziegumiem un okupācijas varas īstenoto piespiedu kolektivizāciju.

Viens no likumprojekta ierosinātājiem Audronis Ažubalis norādīja, ka Lietuva ir satraukta par vēsturisko taisnīgumu un Ukrainā notiekošo, kas tieši ietekmē arī Lietuvas drošību, tomēr joprojām juridiski nav definējusi Komunistiskās partijas nozīmi tā paša okupācijas režīma, kas iebrucis Ukrainā, veidošanā un atbalstīšanā Lietuvā.

Komentējot to, ka likumprojekts paredz par noziedzīgu atzīt Komunistisko partiju, tomēr tās bijušajiem biedriem joprojām būs atļauts kandidēt vēlēšanās, Ažubalis klāstīja, ka likumprojekts ir veidots pēc Vācijas denacifikācijas modeļa, kas neparedzēja tiesāt ierindas nacionālsociālistus, dodot viņiem iespēju mainīties un kļūt lojāliem jaunajai valstij.

Valdības koalīcijā ietilpstošās Liberāļu kustības frakcijas līderis Eugenijus Ģentvils aicināja nošķirt Lietuvas Komunistisko partiju no Padomju Savienības Komunistiskās partijas, atgādinot, ka Lietuvas Komunistiskās partijas biedri vēlāk parakstīja valsts Neatkarības aktu un viņu piemiņa regulāri tiek godināta Seima zālē.

Likumprojekts paredz, ka bijušajiem Komunistiskās partijas biedriem un komjaunatnes biedriem, kas vēlas kandidēt Lietuvas prezidenta, Seima, Eiropas Parlamenta vai mēru vēlēšanās, šis fakts skaidri jānorāda savā biogrāfijā.

Par savu saistību ar kompartiju vai komjaunatni būs jānorāda arī diplomātiskā dienesta, civilā dienesta vai jebkāda augsta amata kandidātiem, paredz likumprojekts.

Oktobrī Seims grozīja Vēlēšanu likumu, un tagad visiem kandidātiem, kas piedalās dažādās vēlēšanās, ir jādeklarē agrāka dalība politiskajās organizācijās un dalības periods, arī agrāka dalība Komunistiskajā partijā.

Lietuvas Seims ir pieņēmis divas rezolūcijas, kurās konstatēts, ka Lietuvas Komunistiskās partijas darbībā ir noziedzīgas rīcības pazīmes, organizējot un ar pakļautības struktūru starpniecību īstenojot iedzīvotāju genocīdu, noziegumus pret cilvēci un kara noziegumus. Deputāti arī atzina partiju par atbildīgu Lietuvas iedzīvotāju deportācijās, spīdzināšanā un iznīcināšanā, kā arī uzsvēra tās saistību ar genocīda noziegumiem, ko Krievija pašlaik veic Ukrainā.

Lietuvas Komunistiskā partija izveidota 1918.gadā un darbojās pagrīdē līdz 1940.gadam, kad to legalizēja Padomju Savienības okupācijas varasiestādes. Kopš 1991.gada tā atkal ir aizliegta.

Kongresā 1989.gada 20.decembrī Lietuvas Komunistiskā partija atdalījās no Padomju Savienības Komunistiskās partijas un gadu vēlāk tika pārdēvēta par Lietuvas Demokrātisko darba partiju. 1990.-1991.gadā Lietuvā darbojās arī Lietuvas Komunistiskā partija uz Padomju Savienības Komunistiskās partijas platformas Mīkola Burokeviča vadībā, kas iebilda pret šo atdalīšanos.