Kā Putina režīms izmanto mākslīgo intelektu, lai vajātu opozīciju (3)

Raksta foto
Foto: AFP/Scanpix, Shutterstock, TVNET kolāža

Kad marta sākumā Maskavā notika atvadīšanās no cietumā nogalinātā Kremļa kritiķa Alekseja Navaļnija, tūkstošiem cilvēku ieradās, lai izrādītu viņam cieņu un vienlaikus protestētu pret Putina režīmu. Atšķirībā no citām demonstrācijām Krievijas policija izvairījās no vardarbīgām sadursmēm. Pilsonisko tiesību platforma OVD-Info šajā dienā visā valstī saskaitīja tikai 128 arestus, kas, ņemot vērā Krievijas standartus, ir maz. Tomēr saskaņā ar OVD-Info datiem turpmākajās dienās tika aizturēti vēl vismaz 19 cilvēki, kurus kā sēru mītiņa dalībniekus identificēja Krievijas galvaspilsētas novērošanas sistēmas.

Maskavā ir vairāk nekā 227 000 novērošanas kameru, to skaitā Borisovas kapsētā, kur Navaļnijs apglabāts. Tās padara šo pilsētu par vienu no vislabāk uzraudzītākajām pasaulē. Sistēma, kuras sākotnējais uzdevums bija palīdzēt atklāt noziegumus, tagad, šķiet, ir galvenokārt līdzeklis masu novērošanai un disidentu apspiešanai. Līdz šim nebija zināms, ka vēl nesen to palīdzēja uzlabot arī kāds Eiropas Savienības uzņēmums, vēsta ZDF.

Sejas atpazīšanas programmatūru, kas pārvērš kameru ierakstus datos, lai tos varētu izmantot policija, piegādā tādi Krievijas uzņēmumi kā “NTechLab”, kam Eiropas Savienība kopš 2023. gada jūlija noteikusi sankcijas. Šāds lēmums pamatots ar faktu, ka uzņēmums sniedzis “tehnisku un materiālu atbalstu” cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā, to skaitā opozīcijas aktīvistu un neatkarīgu žurnālistu patvaļīgiem arestiem. Tomēr pat pēc sankciju noteikšanas “NTechLab” turpināja trenēt savu sejas atpazīšanas tehnoloģiju ar Nīderlandē un Šveicē bāzētā uzņēmuma “Toloka” palīdzību. Tas tika atklāts starptautiskā izmeklēšanā.

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu