Naktsmiera likuma iniciatīva pilsoņu iniciatīvu platformā ManaBalss.lv iestrēgusi nedaudz zem četriem tūkstošiem balsu. Kas būtībā droši vien liecina, ka šī nav tā problēma, kas šķiet aktuāla ļoti apjomīgam skaitam Rīgas iedzīvotāju. Tomēr iedzīvotājus kaitinošo un traucējošo trokšņu daudzums arvien pieaug un aktīvisti pieprasa arvien jaunu trokšņu likvidēšanu.
Šerpākie no piemēriem ir jaunie vecāki, kuri sūdzas par neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) automašīnu sirēnām. Jā, gan jau ātrā palīdzība nevizinās apkārt ar sirēnām joka pēc un droši vien dodas glābt kādu dzīvību, bet tas troksnis mēdzot pamodināt pastaigā izvestus zīdaiņus. Un vispār NMPD auto vadītāji taču varētu vaktēt, kas notiek uz trotuāriem, un slēgt ārā sirēnas ikreiz, kad tuvumā pamana bērnu ratiņus.
Lai arī pašam bērns jau ļoti sen vairs nav jāved diendusas pastaigās, grūti šo uztvert kā īstu problēmu. Nu labi – bērns pamodās. Tajā vecumā viņš droši vien pamostas kādas piecdesmit reizes dienā, tas nav nekas tāds. Pēc piecām minūtēm gan jau atkal būs nolūzis. Bet ātrās palīdzības darbinieki būs laicīgāk paspējuši pie kāda, kuram tajā brīdī ir īstas problēmas. Tajā pašā laikā – protams, jaunie vecāki ir ļoti jūtīgi un lai jau viņi tādi ir, tas tikai normāli. Bieži vien viņi dabū izgulēties vēl mazāk par tiem bērniem.
Vēl pēdējo gadu laikā par iedzīvotāju ienaidnieku kļuvušas Grīziņkalna parkā rīkotās “Ghetto Games”. Pieņemu, ka šī problēma tā pa īstam varētu skart tikai tieši parkam pretī dzīvojošos apkaimes iedzīvotājus.