Valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" marta sākumā izsludināja pieteikšanos vēsturiskās Majoru muižas izsolei. Par muižas tālāko likteni sabiedrībā jau izskanējušas bažas, jo nereti privātpersonu rokās nonākušie vēsturiskie īpašumi tiek nolaisti līdz kliņķim, taču, kā sarunā ar TVNET apliecināja "Valsts nekustamo īpašumu" valdes loceklis Andris Vārna, netrūkst arī veiksmes stāstu, kad izsolēs iegādātās muižas gādīgu jauno saimnieku rokās uzplaukst no jauna.
Majoru muiža Jūrmalā, Konkordijas ielā 66, celta 1910. gadā Kurzemes muižkungu fon Firksu vajadzībām kā vasaras rezidence un medību pils. Vācbaltiešu fon Firksu dzimtai līdz pat agrārajai reformai Latvijas teritorijā piederēja virkne īpašumu: bez Majoru muižas fon Firksiem vēl piederēja gan Talsu novada Laucienes pagastā esošā Nurmuiža, gan 1905. gada revolūcijas laikā nodedzinātā un pēcāk atjaunotā Rudbāržu muiža, gan Bruzilu muiža, kas līdz mūsdienām nav saglabājusies, gan daudzas jo daudzas citas.