Aptauja: 49% Latvijas iedzīvotāju trūkst zināšanu par riskiem digitālajā vidē

Zināšanu trūkst, bet vēlas tās uzlabot

Saskaņā ar aptauju katrs ceturtais (28 %) uzskata, ka ir daļēji izglītots, taču būtu nepieciešama zināšanu atjaunošana. Visbiežāk par daļēji izglītotiem sevi uzskata iedzīvotāji virs 50 gadiem, kā arī vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem.

Katram desmitajam aptaujātajam (12 %) trūkst zināšanu, kā sevi pasargāt digitālajā vidē, taču vēlētos to uzzināt, 8 % nezina savu zināšanu līmeni, bet 3 % šāda informācija nav saistoša un interesanta. Kā nepietiekamas savas zināšanas galvenokārt vērtē iedzīvotāji ar pamatizglītību un vidējo speciālo izglītību, nekvalificēti strādnieki, iedzīvotāji ar ienākumiem zem 550 eiro mēnesī un seniori virs 60 gadu vecumam.

Kā norāda CERT.LV, lai arī interneta izmantošanai mājās un darba vietā ir atšķirības, pašos pamatos drošības principi ir vienādi.

“Pirmais nosacījums – vienmēr kritiski jāizvērtē situācija un jāatceras, ka steiga ir jūsu ienaidnieks. Saņemot e-pastu vai SMS, jāpajautā sev, cik ticama ir saņemtā ziņa, vai sūtītājs tiešām izmantotu šādu saziņas veidu, piemēram, policija sūtītu īsziņu, vai sūtītājs necenšas novērst jūsu uzmanību no krāpšanas pazīmēm, mēģinot jūs steidzināt? Par zvana vai ziņas leģitimitāti jāpārliecinās, apmeklējot iestādes vai organizācijas oficiālo mājas lapu un sazinoties ar iestādi, izmantojot šajā mājaslapā norādīto telefona numuru. Neapšaubāmi datu un kontu aizsardzībai drošu un unikālu paroļu izmantošana ir svarīga, taču nereti ar to ir par maz, tādēļ nepieciešams uzstādīt arī vairāku faktoru autentifikāciju visur, kur vien tas ir iespējams. Kiberuzbrucēji cenšas pielāgot e-pastus un krāpnieciskās vietnes, lai maksimāli maldinātu saņēmējus, tādēļ ikvienam būtiska ir spēja atpazīt krāpnieciskas saites un e-pasta adreses. Arī regulāra iekārtu un lietotņu atjaunināšana samazina kiberuzbrukumu riskus,” atgādina CERT.LV vadītāja Baiba Kaškina.

Jāpievērš uzmanība darbinieku zināšanām

Iedzīvotāju aptaujā katrs otrais aptaujātais (51 %) norādījis, ka par kiberdrošības jautājumiem un veidiem, kā sevi pasargāt, ir pietiekami labi informēts. Liela daļa zināšanas (19 %) ieguvuši no masu medijiem, īpaši gados jauni cilvēki līdz 29 gadiem (34 %). Savukārt 18 %, galvenokārt jaunieši, ir paši meklējuši izglītojošu informāciju, bet katrs desmitais (10 %) zināšanas apguvis kādos izglītojošos kursos, pārējie informāciju uzzinājuši citos resursos.

“Arī mūsu uzņēmumā pieprasījums pēc kursiem par kiberdrošību ir salīdzinoši augsts, un tas ir saprotams, jo tehnoloģijas attīstās, tāpat kā kibernoziedznieku prasmes. Zināšanas, kas mūs pasargāja pirms pieciem gadiem, šobrīd var būt nepietiekamas. Tā kā datu drošība profesionālajā jomā ir ļoti svarīga, īpaši šobrīd, kad attīstās dažādi mākslīgā intelekta risinājumi, uzņēmumu vadītājiem, IT un datu drošības speciālistiem ir jāpievērš pastiprināta uzmanība savu darbinieku zināšanām, un nepieciešamības gadījumā ir jārīko mācības vai zināšanu atjaunošanas kursi. Pretējā gadījumā darbinieku nezināšanas dēļ var rasties gan būtiski finansiāli zaudējumi, gan reputācijas riski,” brīdina BDA izpilddirektore Laima Ziediņa-Mikaljūna.

* Aptauju veikusi pētījumu aģentūra Norstat, 2024. gada februārī aptaujājot 1011 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.