1949. gada februārī policija veica reidu kādā noliktavā Rietumsaseksā, Anglijā, kas piederēja Džonam Džordžam Heigam. Tur viņi atrada vairākas 150 litru mucas un konteinerus ar koncentrētu sērskābi tajos. Savukārt noliktavas ārpusē atradās vairāk nekā 12 kilogrami izkusušu cilvēka tauku, daļa no cilvēka pēdas, cilvēka žultsakmeņi un zobu protēzes fragmenti.
Džons Džordžs Heigs, kurš pazīstams arī kā “skābes slepkava”, bija viens no visu laiku bēdīgi slavenākajiem Anglijas sērijveida slepkavām. Viņš piedzima 1909. gadā Linkolnšīrā un auga strikti reliģiozā ģimenē, kad pat biedroties ar saviem vienaudžiem viņam bija liegts. Heigs bija inteliģents bērns, kurš skolas gados ieguva stipendiju un meistarīgi spēlēja klavieres. Likās, ka Heigs auga par cienījamu un kārtīgu cilvēku, kas sasniegs daudz. Tiesa, pārējie viņa baznīcas biedri viņu raksturoja kā vientuļnieku.
Sasniedzis pilngadību, Heigs strādāja dažādus darbus un 1934. gadā apprecējās, tomēr tajā pašā gadā viņš tika arestēts par krāpšanu un ieslodzīts cietumā. Pastrādātā nozieguma dēļ viņa vecāki vairs negribēja neko dzirdēt par dēlu. Izcietis divus gadus ilgo sodu, viņš ātri vien atgriezās pie krāpniecības. 1939. gadā viņš atkal tika arestēts par krāpšanu un notiesāts ar četriem gadiem cietumā. Tad viņš saprata savu kļūdu, proti, upurus nedrīkstēja atstāt dzīvus, raksta "All That Is Interesting".