Politoloģe: Atkāpšanās nav Kariņa vienpersonisks lēmums (5)

Viņa uzsvēra, ka atkāpšanās nav Kariņa vienpersonisks lēmums. Ņemot vērā iepriekš izskanējušo informāciju, ka ceturtdien notiks Kariņa un premjeres Evikas Siliņas (JV) tikšanās, scenārijs par atkāpšanos jau bija pieņemts. Paliek jautājums, vai to iniciēja pats Kariņš, vai arī viņš saņēma gatavu lēmumu, ka partijā šāds risinājums ir pieņemts.

Metla-Rozentāle pieļāva, ka šāds risinājums pieņemts tāpēc, lai mēģinātu glābt JV reputāciju, zināmā mērā atrisināt visas problēmas, to skaitā arī aplokšņu algu skandālu, lai gan Kariņam ar to nav nekādas saistības. Pastāv iespēja, ka šī bija partijas reakcija, lai noņemtu no dažādām pusēm nākošo spriedzi, kas vērsta pret JV, un uzlabotu reitingus, gatavojoties Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām.

"Tas liecina arī par sašķeltību partijā. Šķiet, ka viedoklis par situācijas risinājuma variantiem JV nav bijis vienots. Acīmredzot, partijā ir dažādi bloki un grupējumi ar dažādiem uzskatiem, kas parāda, ka partija nav nemaz tik stabila," sacīja eksperte.

Metlas-Rozentāles ieskatā JV ir palikusi bez spēcīga līdera, kas arī ir kā apdraudējums. Viņa norādīja, ka partijas, kurām ir šādi līderi, ilgtermiņā darbojas veiksmīgāk un spēj labāk uzrunāt vēlētājus. Patlaban Kariņu vairs nevar uzskatīt par partijas līderi un viņa reputācija tiek apšaubīta, savukārt Siliņa publiskajā telpā nav iemantojusi šādu statusu.

Politoloģe uzsvēra, ka patlaban JV pārziņā ir gan premjera, gan eirokomisāra amats, tāpat Valsts prezidenta amatu ieņem no partijas virzītais kandidāts. Pēc viņas paustā, ja JV EP vēlēšanās neuzvar, ticami, ka visi šie trīs amati nepaliks vienas partijas rokās, ja tā ir zaudējusi savu popularitāti sabiedrības acīs un vēlētāju atbalstu.

"Iespējams, ka uz komisāra posteni tādā gadījumā varētu pretendēt Roberts Zīle kā Nacionālās apvienības (NA) saraksta līderis. Provizoriskie rezultāti liecina, ka tieši NA būs uzvarētāja EP vēlēšanās. Jāsaka, ka patlaban uz politiskās skatuves ir izveidojusies grūti paredzama un sarežģīta situācija. Kariņa atkāpšanās un JV reitingu lejupslīde aktualizē jautājumu par valdības stabilitāti ilgtermiņā, esošās valdības modeļa pastāvēšanu, amatu sadali un pārdali," teica Metla-Rozentāle.

Eksperte uzsvēra, ka patlaban rodas priekšstats, ka visa atbildība par skandāliem tiek novelta uz Kariņu un viņš ir kļuvis par vienīgo vainīgo, kurš nodots publiskai iznīcināšanai, lai gan tieši Kariņš bija tas, kurš iedeva JV jaunu elpu, kad tā bija "absolūti nepopulāra" partija. Viņa akcentēja, ka partija viņa ieguldījumu ir pilnībā aizmirsusi un ir gatava Kariņu "norakstīt", neuzņemoties līdzatbildību.

"JV ir salīdzinoši zemi reitingi, tāpēc pastāv iespēja, ka kāds cits vēlēsies ārlietu ministra posteni un, iespējams, šis postenis vairs nemaz arī nav tik garantēts JV. Te var būt stāsts par valdības transformācijām, bet tas nenozīmē, ka JV nepaliks valdībā. Kariņa atkāpšanās daudz ko "sašūpo" un var kalpot par katalizatoru citām izmaiņām," sacīja politoloģe.

Viņa norādīja, ka situācija nebeigsies ar Kariņa atkāpšanos. Iespējams, no JV puses būs mēģinājums līdz EP vēlēšanām saglabāt "miera periodu", Siliņai pašai uz laiku uzņemoties ārlietu ministra pienākumu izpildi, lai nepieļautu nekādas citas transformācijas, taču EP vēlēšanu rezultāti "pilnīgi noteikti" būšot brīdis, kad sāksies debates par tālākajām pārmaiņām.

Kā ziņots, Kariņš ceturtdien pēc tikšanās ar premjerministri Siliņu paziņoja, ka nolēmis atkāpties no ārlietu ministra amata. Kariņš ārlietu ministra amatu atstāšot 10.aprīlī. Viņš skaidroja, ka šis datums izraudzīts, jo Saeimas nākamā kārtējā sēde gaidāma 11.aprīlī, kad parlaments varēs ievēlēt jaunu ārlietu ministru.

Jau vairākus mēnešus publiskajā telpā aktuāls ir skandāls par Kariņa premjerēšanas laikā vadīto delegāciju komandējumos izmantotajiem privātajiem avioreisiem, kas daļā sabiedrības izpelnījušies kritiku.

No 2021.gada līdz 2023.gada septembrim no valsts budžeta atbilstoši Valsts kancelejas apkopotajai informācijai Kariņa un viņa darbinieku komandējumos privātajiem reisiem iztērēti 613 830 eiro, bet kopā ar Eiropas Savienības segto izmaksu daļu tēriņi sasniedz 1,36 miljonus eiro.

Pagājušajā nedēļā Ģenerālprokuratūra paziņoja, ka sākusi kriminālprocesu par iespējamu līdzekļu izšķērdēšanu saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu šajos komandējumos.