Politologs: Kariņa atkāpšanās neietekmēs valdības stabilitāti

Ikstens lēsa, ka Kariņa atkāpšanās neietekmēs valdības stabilitāti, drīzāk koalīcijas partneri jutīšoties atviegloti, ka Kariņa lidojumu skandālam atrasts risinājums. Runājot par sabiedrības atbalstu "Jaunajai vienotībai" (JV), nesenie partiju reitingi bijuši "neuzkrītošs mājiens", ka partijas popularitāte samazinās, taču Ikstens aicināja paturēt prātā, ka runa ir par reitingiem, kas saistīti ar balsošanu Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās.

"Kopumā šī situācija nebūs īpaši glaimojoša JV. Turklāt būtiski, ka Kariņš paliek starp partijas saraksta līderiem gaidāmajās EP vēlēšanos, līdz ar to šis jautājums nav pilnībā pazudis no dienaskārtības," uzsvēra politologs.

Taujāts, vai pastāv iespēja, ka par ārlietu ministra amatu varētu sākt domāt arī citas partijas, Ikstens uzsvēra, ka tādā gadījumā runa varētu būt par valdības šūpošanos. Viņaprāt, tas nebūtu saprātīgi, jo kaut kādas pārbīdes varētu nozīmēt to, ka kāds "netīšām" paliek ārpus koalīcijas. Politologa ieskatā, izvirzīt šādas pretenzijas nebūtu gudri, ja vien mērķis tiešām nav gāzt valdību.

Runājot par iespējamiem kandidātiem uz ārlietu ministru amatu, izskanot versija, ka tā varētu būt Saeimas priekšsēdētājas biedre, bijusī Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV). Ikstens norādīja, ka viņa ministriju pazīst, taču pirms diviem gadiem publiskajā telpā nonāca ĀM Ētikas padomei un toreizējam ministram Edgaram Rinkēvičam adresēts diplomātiskā dienesta darbinieces Astras Kurmes un divdesmit piecu viņas kolēģu iesniegums par ministrijas parlamentāro sekretāri.

Taujāts, vai JV izdosies atgūt to jaudu, kāda tai bija pirms aplokšņu algu un lidojumu skandāliem, politologs uzsvēra, ka tas ir atkarīgs no valdības darba. Viņaprāt, JV ir visvairāk atbildīga par valdības darbu, taču, ņemot vērā "satraukuma pilnās noskaņas" Latvijas sabiedrībā, nav pazīmju, ka valdība darbotos "ārkārtīgi pārliecinoši", un tas varētu būt šķērslis JV lielākai popularitātei.

Kā ziņots, Kariņš ceturtdien pēc tikšanās ar premjerministri Siliņu paziņoja, ka nolēmis atkāpties no ārlietu ministra amata. Kariņš ārlietu ministra amatu atstāšot 10.aprīlī. Viņš skaidroja, ka šis datums izraudzīts, jo Saeimas nākamā kārtējā sēde gaidāma 11.aprīlī, kad parlaments varēs ievēlēt jaunu ārlietu ministru.

Jau vairākus mēnešus publiskajā telpā aktuāls ir skandāls par Kariņa premjerēšanas laikā vadīto delegāciju komandējumos izmantotajiem privātajiem avioreisiem, kas daļā sabiedrības izpelnījušies kritiku.

No 2021.gada līdz 2023.gada septembrim no valsts budžeta atbilstoši Valsts kancelejas apkopotajai informācijai Kariņa un viņa darbinieku komandējumos privātajiem reisiem iztērēti 613 830 eiro, bet kopā ar Eiropas Savienības segto izmaksu daļu tēriņi sasniedz 1,36 miljonus eiro.

Pagājušajā nedēļā Ģenerālprokuratūra paziņoja, ka sākusi kriminālprocesu par iespējamu līdzekļu izšķērdēšanu saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu šajos komandējumos.