Jēkabpils iedzīvotājai izkrāpti teju 3000 eiro

Poļinas mamma žurnālistiem norāda, ka viss sācies ar to, ka jaunietei atteikts maksājums 1000 eiro apmērā. Mamma teikusi, lai Poļina ieiet internetbankā, ko jauniete arī izdarījusi. Lietotnē pavēries nepatīkams skats – veikts naudas maksājums 2800 eiro apmērā. 

Mirkli pirms tam Poļina saņēmusi īsziņu no it kā Tiesu administrācijas uzturētās lietotnes "Elieta.lv", kurā viņa aicināta autorizēties sistēmā ar lietotni "Smart-ID" un apskatīt lēmumu. Poļinai patiešām patlaban ir aktīva tiesvedība, tāpēc viņa domājusi, ka īsziņa attiecas uz minēto lietu. 

Uzreiz pēc aizdomīgajām darbībām māte sazinājās ar banku. Operatorei lūgusi bloķēt naudas pārskaitījumu abos kontos, taču centieni bijuši veltīgi, jo veikts zibmaksājums. Nauda jau esot aizceļojusi tālāk. 

Drīz vien abas saņēmušas atbildi no bankas "Citadele", kurā viņu lūgums noraidīts. "Pateica: paši muļķi, paši vainīgi. Pašiem jāseko līdzi," norāda Poļinas māte. 

Abas sievietes vērsās Valsts policijā, taču kopš janvāra beigām no iestādes nesaņēma nekādas ziņas. 

Policija "Bez tabu" norāda, ka par nelikumīgu sievietes datu lietošanu uzsākts kriminālprocess. Poļina atzīta par cietušo, krimināllietā turpinās izmeklēšana. 

Poļina bankā iesniegusi prasību atlīdzināt zaudējumus, taču tas nav izdevies. Bankas "Citadele" IT nodaļas vadītājs Roberts Birzgalis norāda, ka ir daudzi veidi, kā zaudēto naudu pārķert, taču vissvarīgākais ir klientam ir ātri un operatīvi informēt banku, lai zaudēto naudu varētu pārtvert. 

Tehnoloģiju eksperts un krāpniecības atmaskotājs Elviss Strazdiņš iedzīvotājus piekodina rūpīgāk sargāt savus datus un rūpīgi izvērtēt katru saņemto ziņu, ko it kā sūtījušas valsts iestādes.

Roberts Birzgalis piekodina nevienam nedot bankas piekļuves datus. 

Tiesu administrācija aicina neuzķerties uz šādām īsziņām. Ja patiešām administrācija sūtīs kādu ziņu, tā tiks piegādāta rakstītas vēstules vai oficiāla e-pasta veidā.