Projektēšanas uzņēmuma "Rem Pro" un nacionālās aviokompānijas "airBaltic" strīdu par autoruzraudzības līguma uzteikumu Ekonomisko lietu tiesa (ELT) plāno turpināt skatīt 4.jūnijā plkst.11.
Projektēšanas uzņēmuma strīdu ar "airBaltic" tiesa turpinās skatīt jūnija sākumā
Starp "airBaltic" un "Rem Pro" bija noslēgts projektēšanas un autoruzraudzības līgums, ar kuru "Rem Pro" apņēmās izstrādāt būvprojektu gaisa kuģu apkopes angāram un biroja telpām. Lai nodrošinātu savu saistību izpildi, "Rem Pro" bija iesniegusi darbu izpildes garantijas apdrošināšanas polisi un "BluOr Bank" garantiju.
"Rem Pro" neievēroja vairākus līgumā noteiktos termiņus, tāpēc "airBaltic" izmantoja tiesības vienpusēji atkāpties no līguma un pieprasīja no apdrošinātājas - "Compensa Vienna Insurance Group" Latvijas filiāles - izmaksāt ar garantiju nodrošināto saistību izpildi 457 800 eiro apmērā.
"Rem Pro" vērsusies tiesā, prasot atzīt uzteikumu par spēkā neesošu.
"Rem Pro" paudusi viedokli, ka "airBaltic" savas tiesības vienpusēji atkāpties no līguma izmanto pretēji labas ticības principam, jo būvprojekta izstrādes gaitā no "airBaltic" vairākkārt saņemti būtiski ierosinājumi, kuru iestrāde būvprojektā prasīja papildu laiku, bet lūgumi pagarināt termiņu tikuši noraidīti. Tāpat "Rem Pro" izvirzīja argumentu, ka projektēšanu aizkavēja būvdarbu sadārdzinājums, kas radās pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā.
Šajā lietā "Rem Pro" bija lūdzis tiesu piemērot pagaidu aizsardzību, neļaujot apdrošinātajam un bankai izmaksāt saistību izpildes nodrošinājumu par labu "airBaltic". Sākotnēji šāda aizsardzība tika noteikta, bet pēc tam tiesa to atcēla.
Lemjot par pagaidu aizsardzību, tiesa noraidīja "Rem Pro" argumentus saistībā ar lūgumiem "airBaltci' pagarināt līguma izpildes termiņu.
Tiesa norādīja, ka atbilstoši līgumam par iemesliem, kuri var pagarināt projektēšanas termiņu, projektētājam bija pienākums ziņot pasūtītājam ne vēlāk kā divu dienu laikā. Taču "Rem Pro" šo termiņu neesot ievērojis, turklāt vienā gadījumā par nepieciešamību pagarināt būvprojekta iesniegšanas termiņu uzņēmums esot informējis "airBaltic" tikai mēnesi pēc izmaiņu ierosinājuma saņemšanas, bet pārējos gadījumos vispār neesot informējis pasūtītāju, ka tā ierosinātajām projekta izmaiņām nepieciešams papildu laiks.
Tiesa norādījusi, ka ar labas ticības principu nevar aizstāvēties tā puse, kura pati laicīgi neizmanto līgumā paredzētos mehānismus savu interešu aizsardzībai, it sevišķi situācijā, kad pasūtītāja leģitīma interese ir projekta izstrāde bez kavēšanās.
Tiesa noraidīja arī argumentu par būvdarbu sadārdzinājum, jo konstatēja, ka brīdī, kad sākās karadarbība Ukrainā, būvprojekta iesniegšanas termiņi jau bija tuvu noslēgumam, savukārt "Rem Pro" piedāvātais risinājums jau pēc tam, kad gala termiņš bija nokavēts, bija pagarināt projekta iesniegšanas termiņu par vēl vismaz septiņiem mēnešiem, neko nemainot projekta risinājumos un pilnībā ietverot izmaksu sadārdzinājumu.
Tāpat tiesa konstatēja, ka "Rem Pro" pēc "airBaltic" lūguma vairākkārt solīja, bet ilgstoši nespēja iesniegt aktualizēto būvdarbu izmaksu tāmi, un iemesls šai nespējai bija nepietiekamā būvprojekta detalizācija. Tiesa atzina, ka tādējādi karadarbības izraisītā sadārdzinājuma fakts nav patiesais iemesls līgumā paredzēto saistību nepildīšanai.
Latvijas valstij pieder 97,96% AS "Air Baltic Corporation" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,04%.
Daugavpilī reģistrētā "Rem Pro" īpašnieki ir Jurijs Sabanskis un Mihails Rjabokons.