NOSKATIES ⟩ Vīrietis Jelgavā "atstāj sausā" latviešu valodā runājošos telefonkrāpniekus (9)

Pirmais no runātājiem sacīja, ka esot policists un izmeklē krimināllietu, kur Jevgēnija vārdā esot mēģināts paņemt kredītu. Pats būtiskākais, visas sarunas noritējušas labā latviešu valodā.

Jevgēniju uzmanīgu darījusi tieši iepriekšējā pieredze, kad krāpnieku labirintā mēģinājuši ievilināt slāvu valodā runājošie noziedznieki.

Plašāk skaties televīzijas kanāla TV3 raidījuma "Bez Tabu" sižetā! 

TVNET jau vēstīja, ka Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, pagājušajā gadā izkrāpti kopumā 12,662 miljoni eiro, kas ir par 5,2% vairāk nekā 2022. gadā, liecina Finanšu nozares asociācijas publiskotie dati.

Pagājušajā gadā Latvijas bankās konstatēti 3140 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 5 579 011 eiro. Tāpat konstatēts 3671 investīciju krāpšanas gadījums, izkrāpjot 5 603 496 eiro, un 984 cita veida krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 1 479 787 eiro.

Salīdzinājumā ar 2022. gadu telefonkrāpšanas gadījumu skaits 2023. gadā pieauga par 41,1%, izkrāptajai summai pieaugot par 88,4%. Vienlaikus investīciju krāpšanas gadījumu skaits 2023. gadā pieauga par 84,8%, izkrāptajai summai augot par 9,8%, bet cita veida krāpšanas gadījumu skaits samazinājies par 13,8%, izkrāptajai summai samazinoties 2,7 reizes.

Tajā pašā laikā 2023. gadā ir izdevies novērst 5260 telefonkrāpšanas mēģinājumus par 3 340 364 eiro, 7675 investīciju krāpšanas mēģinājumus par 5 312 254 eiro un 603 citus krāpšanas gadījumus par 565 602 eiro.

Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre skaidro, ka finanšu krāpniecība šobrīd ir problēma visās attīstītajās valstīs, un Latvija šajā ziņā nav unikālā situācijā. Var pat uzskatīt, ka krāpšanas mērogi sasnieguši krīzes līmeni, kam nav vienpusēja risinājuma.

Bankas nepārtraukti investē drošības sistēmu uzlabošanā, kas palīdz novērst dažādus krāpšanas mēģinājumus, bet ir svarīgi akcentēt, ka ne vienmēr izkrāpto naudu ir iespējams atgūt, uzsver Bajāre.

"Tāpēc iedzīvotājiem ir jāatceras - savus personas un bankas datus trešajām pusēm nodot nedrīkst. Ja kāds tos pieprasa, labāk septiņreiz nomērīt, kāpēc un kādos nolūkos tie tiek vaicāti. Šobrīd dažādas tehnoloģijas spēj atdarināt tuvinieku balsis, zvani var tikt maskēti un adresāti likties patiesi, tāpēc drošības nolūkos labāk pārtraukt sarunu un kārtīgi pārliecināties, ka neesat viens no krāpnieku upuriem," pauž Bajāre.