„Stāviet, riteņbraucēja! Stāviet! Nekādā ziņā nešķērsojiet ceļu!“ kliedza spaiņa balss no megafona. Plauksta apstājās pa ceļam pie pogas, kas ieslēdz zaļo gaismu gājēju pārejai. Upesciema ielas un Rīgas apvedceļa krustojumā. Pametu skatu visapkārt. Neviena cita uz velosipēda tuvumā nemanīju. Tātad bļāviens bija paredzēts man. 

Iespējams, ka eksistē noteikta sabiedrības daļa, kura ir pārliecināta, ka citādi nevar. Proti – parastajiem iedzīvotājiem jāpieraujas, ja “kungi” brauc. Piemēram, jūs braucat pa klusu un tukšu autoceļu pie Stendes. Ceļš lokās un viļņojas. Ainava ir daiļa. Pēkšņi brauktuves pretējā pusē parādās automašīna ar ieslēgtām bākugunīm. Nepaguvām pat saprast, kādās krāsās mirgo bākugunis, kad tā pēkšņi pārmetās pa kreisi un lielā ātrumā brauca mums tieši virsū. Iedzenot grāvī. Vai aiz tās brauca bruņumašīnas un tanki? Nē, divi melni „mersedesi“ un noslēdzošais zibeņotājs.

Komentāri (34)
CopyLinkedIn Draugiem X