Nebija reāla pamata baumām, ka Krievija varētu mēģināt anektēt Moldovas separātisko Piedņestras reģionu, kā tā mēģinājusi anektēt vairākus Ukrainas apgabalus, norāda ES vēstnieks Moldovā, latviešu diplomāts Jānis Mažeiks.

2022.gadā Moldova ieguva Eiropas Savienības (ES) kandidātvalsts statusu, un pagājušā gada nogalē ar to tika sāktas iestāšanās sarunas. Piedņestras situācija ir Moldovas lielākais šķērslis ceļā uz ES, atzīst Mažeiks.

"Taču Piedņestra nav tipisks iesaldēts konflikts, teiksim, kā Donbass, Abhāzija vai Dienvidosetija," viņš skaidro. "Starp Piedņestru un labo krastu [Moldovas valdības kontrolēto teritoriju] pastāv ikdienas kontakti. Arī uz Piedņestras teritoriju atteicas Eiropas Savienības brīvās tirdzniecības līgums. Divas trešdaļas no Piedņestras kopējā eksporta apjoma aiziet uz Eiropas Savienību. Ir cilvēki, kas no Tiraspoles brauc uz darbu Kišiņevā. Tas nav stāsts par mīnētu joslu un dzeloņdrātīm. Jā, ir kontrolpunkts, kurā pārbauda dokumentus, bet tas arī ir viss."

Mažeiks norāda, ka Piedņestras de facto varasiestādes cenšas izvairīties no eskalācijas un pieturēties pie pastāvēšanas modeļa, kad tās var vienlaikus tirgoties gan ar ES, gan arī ar Krieviju. Kopš Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā mainījies tas, ka Ukraina ir slēgusi Ukrainas–Moldovas robežu Piedņestras posmā, kas nozīmē, ka tagad tur var iekļūt tikai caur Moldovas valdības kontrolēto teritoriju. Tas traucē Piedņestrai īstenot ierastās kontrabandas shēmas.

Februāra beigās Piedņestra nonāca analītiķu un mediju uzmanības lokā, kad publiskajā telpā izskanēja baumas, ka Piedņestras "deputātu" kongress varētu īsi pirms Krievijas diktatora Vladimira Putina ikgadējās uzrunas vērsties pie viņa ar lūgumu anektēt separātisko Moldovas reģionu.

Komentāri (2)
CopyLinkedIn Draugiem X