Eiropa nenosala šoziem un nenosals arī nākamziem: situācija gāzes tirgū rada optimismu

Gāzes vairumtirdzniecības cenas Eiropā 2024. gadā nokritušās līdz līmenim, kāds bija novērots īsi pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā. Februārī gāzes nākotnes līgumu cenas bija zemākās trīs gadu laikā, jo mērenie laikapstākļi un augstā atjaunīgo avotu elektroenerģijas izstrāde samazināja pieprasījumu pēc gāzes un palēnināja gāzes rezervju apjomu samazināšanos.

2019. gadā (trīs gadus pirms kara sākuma) Ukrainas “Naftogaz” parakstīja vienošanos ar Krievijas “Gazprom”, kas paredz Krievijas gāzes tranzītu caur Eiropu. Šī līguma termiņš beidzas šī gada beigās, un Ukraina jau paziņojusi, ka jaunu līgumu ar agresorvalsts uzņēmumu neslēgs. Tas rada bažas, ka Eiropas tirgum varētu būt sarežģīti saņemt gāzi no Krievijas.

Apkures sezona Eiropā beidzās 31. martā, un Eiropas gāzes krātuvju aizpildījums pašlaik ir 59%, kas ir rekords, liecina “Gas Infrastructure Europe” dati.

“Eiropa vasaru sagaidīs ar rekordlielām rezervēm, un reģions var atkal sākt gatavošanos nākamajai ziemai agrāk nekā parasti,” norāda “Energy Aspects” pētnieks Džeimss Vodels.

Ņemot vērā Eiropas Savienības normatīvos aktus, kas ieviesti pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā, Eiropas valstīm jārūpējas, lai uz 1. novembri gāzes krātuvju aizpildījums ir vismaz 90%.

Starp Eiropas Savienības dalībvalstīm visievainojamākās valstis ir Austrija un Slovākija, kas turpina importēt nozīmīgu apjomu Krievijas gāzes caur Ukrainu. Tomēr arī šīs valstis sāk runāt par jauniem gāzes piegāžu avotiem, lai mazinātu negatīvās sekas gadījumā, ja gāzes tranzīts tiks pārtraukts.

“Gazprom” 2024. gadā caur Ukrainu piegādā aptuveni 40 miljonus kubikmetru gāzes diennaktī. Ja šādi tempi saglabāsies, tad šāds apjoms sastādīs 3,5% no Eiropas Savienības kopējā gāzes pieprasījuma.

Aptuveni puse no šī apjoma tiek piegādāti Austrijai. Austrijas enerģētikas kompānija OMV paziņojusi, ka ir sagatavojusies scenārijiem, kuros Krievijas gāzes piegādes tiks apturētas.

Slovākijas kompānijas SPP pārstāvis norādīja aģentūrai “Reuters”, ka uzņēmums turpinās analizēt situāciju tirgū un meklēs iespējamos variantus.

“Iespējamais scenārijs ir tāds, ka pilnībā zaudējot piekļuvi Krievijas gāzei, Eiropa būs spiesta meklēt citus avotus, un loģiskākais variants būs sašķidrinātā dabasgāze,” norāda “Rystad Energy” pārstāve Sindre Knutsone.

Eiropas Komisijas dati liecina, ka sašķidrinātās dabasgāzes piegādes no ASV 2023. gadā sastādīja 14% no Eiropas kopējā pieprasījuma, bet pirms kara sākuma Ukrainā šis rādītājs nepārsniedza pat 4%. Tiek norādīts, ka situācija Eiropas gāzes tirgū norāda uz to, ka Eiropa ir pievilcīgs amerikāņu gāzes galamērķis.

“Eiropas lielās rezerves un pieaugošais sašķidrinātās dabasgāzes eksports no ASV nevar nodrošināt ilgtermiņa aizsardzību no dažādiem riskiem, piemēram, ja tiktu aizliegts Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes imports,” sacīja “Energy Aspects” pārstāvis Džeiks Horslens. Eiropas Savienības valstis pagaidām nav noteikušas sankcijas pret Krievijas cauruļvadu vai sašķidrināto dabasgāzi, no kā ir atkarīgas Austrija un Ungārija.

Analītiķi prognozē, ka 2024. gada beigās gāze maksās 29-37,5 eiro par megavatstundu. Pašreizējā cena ir ap 27,5 eiro par MWh. Gāzes tranzīta pārtraukšana caur Ukrainu teorētiski var sadārdzināt gāzi par 10 eiro/MWh.