Finanšu un ekonomikas ministri vēlas vienkāršot zemes nomas politiku

Saruna izvērsās pēc tam, kad Ministru kabinets pieņēma kārtību, kādā publiska persona īsteno zemes likumiskās lietošanas attiecības. Lai gan grozījumi Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumos tika pieņemti, ministri pauda pārliecību, ka valdībai būtu jādomā par politikas pārskatīšanu kopumā.

Ašeradens sacīja, ka ir pietiekami daudz zemesgabalu, kas investoriem tiek izīrēti uz ilgu periodu, bet viņiem ir grūti izprast šādu nomu uz 40-50 gadiem. Tāpat investoriem ir svarīga likviditāte. Ašeradens pauda uzskata, ka nomas politikai vajadzētu paredzēt iespēju investoriem kļūt arī par zemes īpašniekiem.

Valainis piekrita finanšu ministram, sakot, ka arī viņš saredz problēmu, sevišķi situācijās, ja investori pārstāv paaudzēs nodotus uzņēmumus.

Valainis skaidroja, ka savulaik "neveiksmīgas likumu konstrukcijas radīja dalītus īpašumus", ko vēlāk centās risināt ar zemes nomu, taču tas visu padarījis pārāk sarežģītu.

"Mums jāmēģina iet no šī ārā, atgriežoties pie normālām īpašuma struktūrām, bez sarežģītām shēmām, kādas šeit ir radītas," sacīja Valainis.

TVNET jau vēstīja, ka valdība otrdien noteica kārtību, kādā publiska persona īsteno zemes likumiskās lietošanas attiecības, un gadījumus, kuros publiska persona kā zemes īpašnieks vienojas par mazāku maksu, nekā likumā paredzēta, ar noteiktām būvju īpašnieku grupām vai dažādas klasifikācijas būvju īpašniekiem.

Ar grozījumiem Spēkā stāšanās likumā, kas Saeimā pieņemti 2021.gada 30.septembrī un stājušies spēkā 2021.gada 29.oktobrī, dalītā īpašuma gadījumiem piespiedu nomas regulējums ir aizstāts ar likumiskās zemes lietošanas tiesībām par maksu.

Spēkā stāšanās likums noteic, ja būve ir patstāvīgs īpašuma objekts un zemes īpašnieks ir publiska persona, šā likuma prasības piemēro no 2024.gada 1.janvāra.

Spēkā stāšanās likumā noteikts deleģējums Ministru kabinetam līdz 2023.gada 1.oktobrim noteikt kārtību, kādā publiska persona īsteno zemes likumiskās lietošanas attiecības, un gadījumus, kuros publiska persona kā zemes īpašnieks vienojas par mazāku maksu, nekā likumā paredzēta, ar noteiktām būvju īpašnieku grupām vai dažādas klasifikācijas būvju īpašniekiem.