Martā sasniegts zemākais elektroenerģijas cenu līmenis kopš pērnā gada aprīļa

Līdzīga tendence bija vērojama arī kaimiņvalstīs: Lietuvā cenu līmenis bija identisks Latvijai, bet Igaunijā mēneša vidējā cena bija nedaudz augstāka – 68,26 EUR/MWh.

Elektroenerģijas cenu kritumu sekmēja zemākas gāzes cenas, kā arī siltāki laikapstākļi, kas veicināja elektroenerģijas patēriņa samazinājumu, un intensīvāki pali, kas paaugstināja ūdens pieplūdi upēs un līdz ar to arī elektroenerģijas ražošanu hidroelektrostacijās.

Baltijas valstu starpsavienotajos elektroenerģijas tirdzniecības apgabalos martā vērojamas atšķirīgas tendences attiecībā pret vidējo elektroenerģijas cenu – Somijā un Zviedrijas 4. zonā cena pieauga, attiecīgi par 15% jeb līdz 59,38 EUR/MWh un par 14% jeb līdz 56,05 EUR/MWh, savukārt Polijā cena samazinājās par 1% jeb līdz 75,36 EUR/MWh.

Martā salīdzinājumā ar februāri elektroenerģijas imports uz Baltijas valstīm samazinājies par 19% - no Polijas par 25%, Zviedrijas 4. cenu zonas un Somijas - par 17%, bet attiecībā pret 2023. gada martu importa apjoms uz Baltiju samazinājies par 25%. Kopumā elektroenerģijas imports uz Baltiju samazinās jau ceturto mēnesi pēc kārtas un martā tas bija gandrīz 2 reizes mazāks nekā 2023. gada decembrī.

Jau ziņots, ka 26. janvārī bojājuma dēļ neplānoti tika atslēgts "EstLink 2" elektroenerģijas savienojums starp Somiju un Igauniju, kā rezultātā pārvades jauda starp Somiju un Igauniju ir samazināta par 650 MW, tādējādi kopējā pārvades jauda samazinājās līdz 350 MW, ko nodrošina "Estlink 1". Latvijas energosistēmas ģenerējošās jaudas ir pietiekamas, lai nosegtu Latvijas patēriņu, kā arī eksportētu elektroenerģiju uz Lietuvu un Igauniju. Atslēgums nav ietekmējis NordPool biržas elektroenerģijas cenas, un tās turpina būt stabilas. Patlaban tiek prognozēts, ka starpsavienojuma remonts varētu ilgt līdz 2024. gada augusta beigām.

AST sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats un apskata arhīvs kopš 2015. gada ir pieejams šeit.

Jau ziņots, ka AST pagājušajā gadā provizoriski strādāja ar 156,42 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 55,4% mazāk nekā 2022.gadā, savukārt kompānijas peļņa saruka par 9% un bija 9,96 miljoni eiro.

Augstsprieguma tīkls" ir neatkarīgs Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, kas nodrošina elektroenerģijas pārvades tīkla darbības un Latvijas elektroenerģijas sistēmas elektroapgādes drošumu, sniedz pārvades sistēmas pakalpojumus, balstoties uz publicētiem pārvades pakalpojuma tarifiem, veic pārvades sistēmas operatīvo vadību un nodrošina drošu, stabilu, elektroenerģijas pārvadi pārvades sistēmā. "Augstsprieguma tīkls" pieder valstij. Kompānijas obligācijas kotē "Nasdag Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.