Latvijas uzņēmums Krievijas kara laikā palīdz aprīkot tās ostu Murmanskā (1)

Taču “LNK Industries” sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Domka neprecizēja, ko tas eksportējis uz Murmansku vēl pēc kara sākuma, norādot tikai, ka ir bijuši spēkā esoši līgumi ar pasūtītājiem Krievijā. Kurus varēja juridiski pārtraukt, tos pārtraukuši, pārējos pabeiguši atbilstoši sankciju prasībām. Pametuši arī potenciālos projektus, kurus sankciju likumi nebūtu skāruši. “”LNK Industries” nedarbojas Krievijā un mūsu filiāle ir slēgšanas procesā. Vēlamies uzsvērt, ka uzņēmums nesadarbojas ar Krievijas Federāciju un viennozīmīgi atbalsta LTRK nostāju, pārtraukt jebkura veida darījumu attiecības ar Krieviju,” viņa rakstīja Re:Baltica. Pienākumu sadalījumu ar Vācijas uzņēmumu “LNK Industries neesot tiesīgi komentēt.

Vācijas uzņēmumā Re:Baltica norādīja, ka daļa, kas nodarbojusies ar Murmanskas ostas projektu (Mining Technologies), 2022.gadā pārdota Dānijas uzņēmumam “FLSmidth”. Tā preses pārstāvis Rasmuss Vinfelds norādīja, ka pēc uzņēmuma iegādes tas pārņēmis arī visus esošos kontraktus, ieskaitot ogļu termināli Kolas pussalā, bet kara dēļ atteicies turpināt jebkuru no tiem – gan savus, gan iegādātos. “Kas attiecas uz projektu, par kuru Jūs vaicājat – mēs neesam piegādājuši nekādus pakalpojumus vai preces, un tajā nebūs nekādu darbību nākotnē.”

“LNK Industries” gada pārskatā minēts, ka “Krievijas uzsāktā plaša mēroga militārā operācija Ukrainā radīja dramatiskas izmaiņas visos ikdienas dzīves un uzņēmējdarbības aspektos.” Darījumu attiecību izbeigšana ar Krieviju un Baltkrieviju, un atteikšanās no tur radītām precēm radījusi būvniecībai kritisku materiālu cenu kāpumu, un nozarei vairs nav pieejams lētie Ukrainas resursi. Tāpēc turpmāk tā fokusēšoties uz darbu Baltijā.

“LNK Industries” ietilpst “LNK Group” un ir viens no Latvijas lielajiem būvniekiem. To vēl PSRS pēdējā posmā dibinājis inženieris Aleksandrs Milovs, bet šobrīd Uzņēmumu reģistrā kā īpašnieks norādīts viņa dēls Vadims. “LNK Industries” ir daudzu lielo objektu būvnieks, sākot no Dziesmusvētku estrādes un beidzot ar LU Zinātņu māju. 2021.gadā Konkurences padome “LNK Industries” atzina par vienu no 10 būvnieku karteļa dalībniekiem, kas ar aizliegtām norunām sadalījuši publisko iepirkumu tirgu un tādējādi uzskrūvējuši cenas, un sodīja to ar 3,7 miljonu eiro naudas sodu.