Tuvojoties vēsturisko foto albuma "Pastaiga pa skaisto Rīgu" iznākšanai aprīlī, lūk, rakstu sērijas "Klusie liecinieki" otrā sērija, kurā aplūkojam viennozīmīgi labākā, brīnišķīgākā un skaistākā Rīgas rajona Sarkandaugavas baznīcu kalna galiņā. Piedodiet par sentimentu...
Rakstu sērijas “Klusie liecinieki” jaunās sērijas ietvaros devos uz, manuprāt, lieliskāko Rīgas rajonu Sarkandaugavu, lai vēl reizi Patversmes ielas gādībā nonāktu Sarkandaugavas sirdī, kur viss mainās un attīstās nevis pa gadiem, bet nedēļām. Rau, kinoteātra “Aurora” vairs nav. Tā vietā lielveikals. Turpat arī vēl spīdīgs stāv Lidls. Un paldies dievam, jo iepriekš tur bija purvaina stepe, kur savu kāju parasti mēdza spert tikai suņi un to saimnieki. Bezpajumtnieku iecienītie soliņi pieturā aizvākti, liekot grūtdieņiem kļūt moderniem un apdzīvot mūsdienīgo lielveikalu infrastruktūru, savukārt piektais tramvajs varbūt velk savu pēdējo elpu, jo varbūt ne rīt, bet kaut kad drīz, pavisam droši, Sarkandaugavā iebrauks lepns zemās grīdas tramvajs, kas ļautiņus no pilsētas centra gūzmām vien transportēs uz Aldara pieturas ēnaino burgernīcu, mākslīgajām pilsdrupām, ja tās debesīs dursies arī nākotnē, vai vismaz izcilā arhitekta Konstantīna Pēkšēna projektēto bijušo kultūras namu “Draudzība”, kur nu apmeklētājus priecē nevis izrādes un koncerti, bet brīnišķīgs un lēts humpalnieks, izcils un dārgs kebabs un lielveikals “RIMI”, kas, nabags, vēl spirinās pretī naidnieku modernajiem un plašajiem tirdzniecības gigantiem.